Trohaja pēdu veido viena uzsvērta vai gara zilbe un viena neuzsvērta vai īsa zilbe.

Antīkajā metrikas teorijā trohaju apraksta kā strauju pantmēru, kas plaši lietots drāmā un īpaši piemērots spraigu situāciju izklāstam. Dažkārt kā sinonīmu trohajam lieto terminu “horejs” (no sengrieķu valodas χορεῖος, horeios ‘dejojošs’). Termins “horejs” izmantots trohaja un jamba savienojuma – horijamba – nosaukumā.

Antīkajā dzejā trohaju veido viena gara un viena īsa zilbe. Zilbes garuma mērvienība ir mora. Īsās zilbes izruna atbilst vienai morai, garās zilbes – divām morām. Trohaja izrunas ilgums metriskajā dzejā ir trīs moras. Pēc izrunas ilguma trohajam līdzvērtīgs ir jambs un tribrahijs.

Parasti trohaja pēdu attēlo:   

– U

( – ir gara/uzsvērta zilbe; U ir īsa/neuzsvērta zilbe)

Trohajam piemīt krītošs ritms. Antīkajā dzejā trohajus uzskaita dipodijās jeb divpēdās. Tās veido, piemēram, antīko trohaju tetrametru, kas sastāv no četrām trohaju dipodijām jeb astoņām trohaja pēdām, un trohaju dimetru, kas sastāv no divām trohaju dipodijām jeb četrām trohaja pēdām. Trohaja pēdas lieto arī Sapfo strofā, Arhiloha strofā un citur. Modernajā dzejā parasti nerunā par dipodijām, bet skaita atsevišķas pēdas, piemēram, četrpēdu trohajs, piecpēdu trohajs utt.

Latviešu valodai raksturīgs uzsvars uz vārda pirmās zilbes, tāpēc dzejā trohajs ir bieži sastopams. Sākotnēji trohaju latviešu dzejā aprakstīja, attiecinot uz to klasiskās dzejas teoriju, piemēram, dalījumu dipodijās. Trohajā sacerēta lielākā daļa latviešu tautasdziesmu. Tautasdziesmās izmantotajam četrpēdu trohaja jeb trohaja dimetra pantmēram raksturīga diairese, kas katru rindu sadala uz pusēm.

"Saule brauca vīna dzert

Uz sudraba ezeriņu,

Zīda groži, zelta loks,

Sudrabiņa kamaniņas."

(latviešu tautasdziesma)

Ņemot vērā tautasdziesmu ietekmi uz oriģināldzejas attīstību, četrpēdu trohajs ir populārs pantmērs latviešu oriģināldzejā. Mūsdienu latviešu literatūrteorētiķi trohaju apraksta kā divzilbju pēdu, kas sastāv no vienas uzsvērtas un vienas neuzsvērtas zilbes, norādot, ka vārda izrunu ietekmē ne tikai uzsvars, bet arī zilbju garums, tādējādi trohaja pēdai atbilst ne tikai divzilbju vārdi, piemēram, saule, brauca, gāju, bet arī vienzilbīgi vārdi, kuriem pirms galotnes -s ir divi līdzskaņi, piemēram, arkls, katrs, stiprs, agrs, viegls un citi.