Panta formas nosaukumu saista ar sengrieķu arhaiskā perioda dzejnieku Arhilohu, kurš dzīvoja ap 7. gs. p. m. ē. Paras (Πάρος) salā, Grieķijā. Viņš dzejā izmantoja daktilu un trohaju savienojumus. Līdzīgi kā Asklepiāda strofai, arī Arhiloha strofai ir vairākas variācijas, kuras radījuši vēlāku periodu dzejnieki. Panta formas veidotas no Arhiloha rindas. Izšķir lielo Arhiloha rindu un mazo Arhiloha rindu.
Mazo Arhiloha rindu veido divas daktila pēdas un viena ancepszilbe. Šī rinda atbilst pusei no daktilu pentametra. Rindu var dēvēt arī par katalētisku daktila trimetru.
Lielo Arhiloha rindu veido četri daktili (daktilu tetrametrs), kuriem aiz diaireses seko trīs trohaja pēdas (trohaja tripodija). Lielo Arhiloha rindu mēdz dēvēt arī par Arhiloha heptametru, jo rindu veido septiņas pēdas.
Mazā Arhiloha rinda – U U – U U x
Lielā Arhiloha rinda – U U – U U – U U – U U || – U – U – x
(x ir ancepss, t. i., gara vai īsa zilbe; – ir gara zilbe; U – īsa zilbe)
Arhiloha strofai var izšķirt četras variācijas, un to numerācijas secība avotos mēdz atšķirties, tāpēc dažkārt visus strofas paveidus dēvē par arhilohiem (latīņu archilochean). Līdzīgi kā citas antīkās strofas, arī Arhiloha strofa modernajās valodās tiek atveidota, garās un īsās zilbes aizvietojot ar uzsvērtām un neuzsvērtām. Dažkārt tiek lietotas arī atskaņas.