Panta formas nosaukumu saista ar sengrieķu arhaiskā perioda dzejnieku Arhilohu, kurš dzīvoja ap 7. gs. p. m. ē. Paras (Πάρος) salā, Grieķijā. Viņš dzejā izmantoja daktilu un trohaju savienojumus. Līdzīgi kā Asklepiāda strofai, arī Arhiloha strofai ir vairākas variācijas, kuras radījuši vēlāku periodu dzejnieki. Panta formas veidotas no Arhiloha rindas. Izšķir lielo Arhiloha rindu un mazo Arhiloha rindu.

Mazo Arhiloha rindu veido divas daktila pēdas un viena ancepszilbe. Šī rinda atbilst pusei no daktilu pentametra. Rindu var dēvēt arī par katalētisku daktila trimetru. 

Lielo Arhiloha rindu veido četri daktili (daktilu tetrametrs), kuriem aiz diaireses seko trīs trohaja pēdas (trohaja tripodija). Lielo Arhiloha rindu mēdz dēvēt arī par Arhiloha heptametru, jo rindu veido septiņas pēdas.

Mazā Arhiloha rinda – U U – U U x

Lielā Arhiloha rinda – U U – U U – U U – U U || – U – U – x

(x ir ancepss, t. i., gara vai īsa zilbe; – ir gara zilbe; U – īsa zilbe)

Arhiloha strofai var izšķirt četras variācijas, un to numerācijas secība avotos mēdz atšķirties, tāpēc dažkārt visus strofas paveidus dēvē par arhilohiem (latīņu archilochean). Līdzīgi kā citas antīkās strofas, arī Arhiloha strofa modernajās valodās tiek atveidota, garās un īsās zilbes aizvietojot ar uzsvērtām un neuzsvērtām. Dažkārt tiek lietotas arī atskaņas.

Arhiloha I strofu veido daktilu heksametra rinda un mazā Arhiloha rinda. Var teikt, ka tas ir elēģiskais distihs, kuram no pentametra rindas ir tikai puse. Panta forma ir ļoti līdzīga Alkmāna strofai, tāpēc ir pētnieki, kas šīs formas atsevišķi neizdala, bet Arhiloha I strofu dēvē par Alkmāna strofu.

– U U | – U U | – U U | – U U | – U U | – x

– U U – U U x

"Bēgtin aizbēdzis sniegs un maurā palejas tērpjas,

Birztalas lapainas kļūst;

Zeme sev vaiņagu liek un plakdamas upītes žiglās

Krastos vecajos plūst."

(Horācija (Horatius) 7. oda no IV grāmatas, atdzejojis Ludis Bērziņš)

Arhiloha II strofu veido daktilu heksametra rinda un jambelēga rinda. Jambelēgs sastāv no četrām jamba pēdām (divas jamba dipodijas), kurām aiz diaireses seko mazā Arhiloha rinda.

– U U | – U U | – U U | – U U | – U U | – x

U – U – U – U – || – U U – U U x

"Tāpēc lai dziesmas un vīns tev atvieglo rūpes it visas:

Jo atspaids tīkams viņš arvien neglītās ciešanās."

(Horācija 13. epods, atdzejojis Kārlis Straubergs)

Arhiloha III strofu jambu trimetrs (trīs jamba dipodijas) un elēģijambs. Elēģijambs sastāv no mazās Arhiloha rindas, kurai aiz diaireses seko jambu dimetrs (4 jamba pēdas).

U – U – U – U – U – U

– U U – U U x || U – U – U – U –

"Tās mīlas, kas visvairāk tagad mani spiež,

Kvēlot pret puisēniem liek un iedegties pret jaunavām."

(Horācija 11. epods, atdz. Kārlis Straubergs)

Arhiloha IV strofu veido lielā Arhiloha rinda un kataletiska jambu trimetra (trīs jamba dipodijas) rinda.

– U U – U U – U U – U U || – U – U – x

U – U – U – U – U – U

"Bargajā  ziema  nu  šķīst  caur  tērpeņa  vēj' un pavasaru

Un  sausas  laivas  velk  ar  virvēm  upēs:

Vairs jav par uguni arājs, par kūt' arī lopi nejūt prieka,

Un  lankas  vairs  no  baltas  sarmas  nemirdz."

(Horācija 4. oda no I grāmatas, atdzejojis Juris Alunāns)

Latviešu literatūrzinātniece Janīna Kursīte apraksta divus Arhiloha strofas veidus – pirmo, kas atbilst Arhiloha I strofai, un otro, kas atbilst Arhiloha IV strofai. Tās var dēvēt arī par mazo un lielo, jo pirmās pamatā ir mazā Arhiloha rinda, bet otrās – lielā Arhiloha rinda. Šīs formas ir pazīstamas latviešu oriģināldzejā. Otro Horācija atdzejojumos no latīņu valodas atveidojis jau J. Alunāns. Oriģināldzejā Arhiloha strofas izmantojis Jānis Plaudis, Jānis Medenis un citi.