Panta formas rašanos saista ar sengrieķu dzejnieku Alkmānu, kurš dzīvoja ap 7. gs. p. m. ē. Viņš dzejā izmantoja daktilu tetrametru, kuru sauc arī par Alkmāna rindu.
Alkmāna strofu ieviesa romiešu dzejnieks Kvints Horācijs Flaks (Quintus Horatius Flaccus). Pants sastāv no vienas daktilu heksametra rindas un vienas Alkmāna rindas, kuru dēvē arī par katalētisku daktilu tetrametru. Metriskā shēma ir šāda:
– U U | – U U | – U U | – U U | – U U | – x
– U U | – U U | – U U | – x
(x ir ancepss, t. i., gara vai īsa zilbe; – ir gara zilbe; U ir īsa zilbe)
Cezūra heksametru rindā var atrasties gan otrajā, gan trešajā, gan ceturtajā pēdā. Tetrametra rindā parasti cezūru nav. Velāk, atdarinot Horāciju, Alkmāna strofu lietoja arī viduslaiku dzejā, skanējumam piešķirot ar vārda akcentu saistītus uzsvarus. Modernajā dzejā terminu dažkārt attiecina uz daktilu tetrametru.