Panta forma sengrieķu aioliskajā dzejā bija pazīstama arī senāk, bet to saista ar sengrieķu dzejnieku Asklepiādu. Viņš 3. gs. p.m.ē. dzīvoja Samas (Σάμος) salā Grieķijā un piederēja pie aleksandriešu dzejniekiem. Līdzīgi kā Sapfo strofa veidota no Sapfo rindas un Alkaja strofa – no Alkaja rindas, arī Asklepiāda strofas pamatā ir Asklepiāda rinda. Izšķir divus Asklepiāda rindu veidus – Lielo un Mazo. Lielā Asklepiāda rinda ir Mazās paplašinājums.

Mazā Askelpiāda rinda x x – U U – || – U U – U x

Lielā Asklepiāda rinda  x x – U U – || – U U – || – U U – U x

(x ir ancepss, t. i. gara vai īsa zilbe; – ir gara zilbe; U ir īsa zilbe)

Sengrieķu dzejā Asklepiāda rindai nebija raksturīga noteikta cezūra. Romiešu dzejnieks Kvints Horācijs Flaks (Quintus Horatius Flaccus) ieviesa fiksētas cezūras – mediālo diairesi Mazajā Asklepiāda rindā un diairesi pēc sestās un desmitās zilbes Lielajā Asklepiāda rindā. Horācijs asklepiādus izmantoja 34 odās, nostiprinot piecas strofas variācijas, kuras mūsdienās pazīstamas Eiropas dzejā. Pirms Horācija romiešu dzejā Asklepiāda V strofu lietojis Gajs Valērijs Katulls (Gaius Valerius Catullus) 30. dzejolī un pēc Horācija paraugiem pārņēmis Lūcijs Annejs Seneka (Lucius Annaeus Seneca) traģēdijās. No Horācija aizgūtās panta formas lietoja arī viduslaiku dzejnieki un vēlāk tās ienāca Eiropas nacionālo valodu dzejā. Līdzīgi kā citas antīkās strofas, arī Asklepiāda strofa viduslaikos ieguva atskaņas.

Panta formām latviešu dzejā raksturīgas Horācija dzejas iezīmes. Asklepiāda strofas variācijas latviski sākotnēji lietotas Horācija dzejas tulkojumos. Pirmais atveidojums ir Jura Alunāna “Dziesmiņu” I daļas pirmizdevumā (1856) publicētais “Plānprātiņam” (C I 11), tajā lietota Asklepiāda V strofa. “Dziesmiņu” II daļā (1869), dzejolī “Mūza” (C III 30) – Asklepiāda I strofa, “Pavasara jaukums” (C I 4) un “Madža” (C I 23)  – Asklepiāda III strofa. Latviešu valodā Asklepiāda strofu atveido, garās zilbes aizstājot ar uzsvērtām un īsās – ar neuzsvērtām. Gan Mazo, gan Lielo Asklepiāda rindu parasti atveido ar trohajiem un daktiliem.

Tradicionāli strofas aplūko kā četrrindes, kuras veido Asklepiāda rindu kombinācijas. Strofu numerācijas secība avotos mēdz atšķirties, dažkārt tās dēvē arī par asklepiādiem. Latviešu dzejā pārņemti Horācija strofu varianti un to nosaukumi atbilstoši klasiskajai prosodijai.

Asklepiāda I strofu veido četras Mazās Asklepiāda rindas.

Latviešu oriģināldzejā garās 12 zilbju rindas bieži grafiski tiek sadalītas uz pusēm diairesē, izveidojot astoņrindi.

"Piemineklis ir celts || stiprāks par varu vēl,

Pāri piramidām|| celsies tas dižumā.

Nespēs lietus to vairs|| postīgām gāzēm graut,

Brāzmām ziemeļa spēks, || gadi, kas raiti rit, (..)"

(Horācija 30. oda no III grāmatas, atdzejojis Heinriks Novackis)

Asklepiāda II strofu veido trīs Mazās Asklepiāda rindas un viena Glikoneja rinda. Latviešu oriģināldzejā tā netiek lietota, sastopama tikai antīkās dzejas tulkojumos.

Strofas metriskā shēma ir:

x x – U U – || – U U – U x

x x – U U – || – U U – U x

x x – U U – || – U U – U x

x x – U U – U –

"Gans pār jūru, kad prom || Helenu aizveda,

Īdas kuģī sev līdz, || draudzību zaimojis,

Vējiem ātriem, tā teic, || lika tad mierā stāt

Nērejs viņiem, lai sacītu (..)"

(Horācija 15. oda no I grāmatas, atdzejojis Kārlis Straubergs)

Asklepiāda III strofu veido divas Mazās Asklepiāda rindas, Ferekrāta II rinda un Glikoneja rinda. Tā ir latviešu oriģināldzejā visbiežāk lietotā Asklepiāda strofas versija.

Strofas metriskā shēma ir:

x x – U U – || – U U – U x

x x – U U – || – U U – U x

x x – U U – –

x x – U U – U –

"Katra būtne tik tvīkst – ||sākumam galu jaust,

Katru vielu tā spēj – || galībā vien tik jēgt,

Galu nesniegt ir šausmas, –

Labāk pašai tad galā zust. (..)"

(Rainis “Būtnes bailes”)

Asklepiāda IV strofas četrindi veido: 1. un 3. ir Glikoneja rinda, 2. un 4. ir Mazā Asklepiāda rinda. Modernajā dzejā tās var būt ar atskaņām.

Strofas metriskā shēma ir:

x x – U U – U –

x x – U U – || – U U – U x

x x – U U – U –

x x – U U – || – U U – U x

"Kamēr mīļš es Tev biju vēl,

Nedz par mani bij cits || jauneklis cienīgāks

Apkampt baltajo kaklu Tev:

Jutos laimīgāks par || Perziešu valdnieku."

(Horācija 9. oda no III grāmatas, atdzejojis Vensku Edvarts)

Asklepiāda V strofu, saukta arī par Lielo Asklepiāda strofu, sastāv no četrām Lielajām Asklepiāda rindām. Latviešu oriģināldzejā lietota reti, dažkārt grafiski sadalīta divās vai trijās īsākās rindās.

"Tiešām apgrēkojies, || Leukonoja! ||ja tu arvienu pēc

stundas taujā, kad mums || abiem būs reiz|| jāmirst, un zvaigznēs to

lasīt meģini. Daudz || gudrāka tu || būsi, ja liktenim

droši padodamās, || nebēdāsies ||vai šī būs pēdējā

diena (..)"

(Horācija 11. oda no I grāmatas, atdzejojis Kaugurietis (Jānis Endzelīns)

Latviešu literatūrā Asklepiāda strofas variācijas dzejā izmantojis Rainis, Jānis Medenis, Jānis Plaudis, Viktors Eglītis, Bruno Saulītis u. c.