Termina etimoloģija ir neskaidra. Sengrieķu ἴαμβος izcelsmi saista gan ar sengrieķu valodas vārdu ἰάπτειν, iaptein ‘aizskart ar vārdiem’, gan citām senajām valodām, piemēram, frīģiešu un pelasgu. Cita versija vēsta, ka termins radies no trāķiešu dievības Jambes (Ἰάμβη). Viņa bijusi ganu dieva Pāna (Πάν) un nimfas Ēho (Ἠχώ) meita un ar saviem asprātīgajiem dzejoļiem uzmundrinājusi dievieti Dēmetru (Δημήτηρ), kad tā sēroja par savas meitas Persefones (Περσεφόνη) nolaupīšanu.