Saskaņā ar mītu, Delfu (Δελφοί) orākula priesteriene Pītija (Πυθία) pareģojumus skandējusi daktilu heksametrā, tāpēc to dažkārt dēvē arī par pītisko pantmēru (latīņu versus pythius). Antīkajā pasaulē netika lietots termins “pitijambs”, tas radās viduslaikos.

Pētnieki izdala divus pitijamba veidus.

I pitijambu veido daktilu heksametra un jambu dimetra rindas.

Panta metriskā shēma ir:

– UU | – UU | – || UU | – UU | – UU| – X

X UU UUU | X – UX

(x ir ancepss, t. i., gara vai īsa zilbe; – ir gara zilbe; U ir īsa zilbe; UU ir divas īsas vai viena gara zilbe)

Šī panta forma atrodama sengrieķu dzejnieka Arhiloha (Ἀρχίλοχος) dzejā. Romiešu dzejnieks Horācijs (Quintus Horatius Flaccus) to izmantoja XIV un XV epodā.

Nox erat | et cae|lo || ful|gebat | Luna se|reno

inter mino|ra sidera,(..)

(Horācija XV epods 1–2)

“Bija tad | nakts un | mēnesis | gaišs pie | debesīm | dzidrām

Starp mazām zvaig|znēm mirdzēja, (..)“

(atdzejojis Kārlis Straubergs)

II pitijambu veido daktilu heksametra un jambu trimetra rinda.

Panta metriskā shēma ir:

– UU | – UU | – || UU | – UU | – UU| – x

U – U– | U || – U – | U – UX

Otrajā pitijambā sacerēts Horācija XVI epods.

Altera | iam teri|tur bel|lis ci|vilibus |aetas,

suis et ip|sa || Roma vi|ribus ruit.

(Horācija XVI epods 1–2)

“Otro | paaudzi | mums || jau | izdeldē | pilsoņu | kari

Un pašas spē|ku || veikta Ro|ma pīšļos brūk, (..)“

(atdzejojis K. Straubergs)

Latviešu dzejā pitijambus ieviesa Jānis Medenis. Iedvesmojoties no romiešu autoriem un latviešu tautasdziesmām, dzejnieks radīja ne vien Medeņa metrus, bet arī sacerēja Horācija daiļrades iedvesmotas satīras. J. Medenis savās satīrās nelietoja daktilu heksametru, bet Horācija epodu pantmērus – I un II pitijambu. Satīras sākotnēji tika publicētas laikrakstā “Daugava” (1935), vēlāk iekļautas krājumā “Varenība” (1936). Pie satīru nosaukumiem J. Medenis norādīja pantmērus. Pitijambi sastopami arī Horācija epodu atdzejojumos, kurus veica K. Straubergs.