Nacionālo partizānu grupa Kārļa Mūsiņa vadībā izveidojās 1945. gada rudenī Tukuma apriņķa Vānes pagastā, daļai partizānu atdaloties no tur esošajiem nacionālo partizānu grupējumiem, t. sk. arī pašam K. Mūsiņam, kurš bija vietējās partizānu vienības komandieris. Iemesls tam bija izdzīvošanai nelabvēlīgā situācija Kurzemē, kur atradās liels padomju okupācijas karaspēks, bet mežos – daudzas nacionālo partizānu grupas, kas bija ievērojams slogs bruņotās pretestības atbalsta bāzei. Apvienojot partizānus no Valkas un Valmieras apriņķa, kā arī no Rīgas, K. Mūsiņš izveidoja 12 cilvēku grupu pārgājienam uz Vidzemi. Pēc apmēram pusotru mēnesi ilga ceļa no Kurzemes 1945. gada novembra vidū grupa ieradās Jaunpiebalgas apkārtnē un uzsāka darbību pret padomju okupācijas režīmu Vidzemē.
K. Mūsiņa partizānu grupa beidza pastāvēt 27.09.1953., kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts drošības ministrijas (MGB, no Министерство государственной безопасности) organizētās speciālās operācijas rezultātā Smiltenes rajonā tika sagūstīts pats grupas komandieris K. Mūsiņš un partizāne Dzidra Vēvere. Pēdējie grupas partizāni Pēteris Gūts un Jūlijs Bucis tika nogalināti apšaudē ar MGB slēpni 12.10.1953.