No 01.1945. Stompaku purvā atradās 10.12.1944. izveidotās latviešu nacionālo partizānu organizācijas “Latvijas Nacionālo partizānu apvienība” (LNPA) grupējums, kas apvienoja apkārtējos pagastos pagrīdē aizgājušos cilvēkus.

Lai apgādātu lielo nometnē dzīvojošo cilvēku skaitu ar pārtikas krājumiem, LNPA partizānu grupas veica regulāras pārtikas sagādes akcijas, aplaupot vietējos padomju aktīvistus. Partizāni tāpat uzbruka okupācijas režīma civilpārvaldes darbiniekiem, kā arī padomju drošības iestāžu konvojiem, lai atbrīvotu arestētos iedzīvotājus. Tā kā aktīvā nacionālo partizānu darbība apdraudēja okupācijas režīma pastāvēšanu šajā Abrenes apriņķa daļā, NKVD Abrenes apriņķa nodaļa 1945. gada februāra beigās sāka aktīvi organizēt pasākumus partizānu grupējuma iznīcināšanai.

Iemesls šai kaujai un tās unikālajam raksturam Latvijas mērogā bija arī NKVD Abrenes apriņķa nodaļas vadības neticība 1945. gada februāra beigās iegūtajai informācijai no sagūstīta LNPA partizāna par tik lielu partizānu skaitu nometnē, tāpēc operācijā iesaistītais karaspēks bija veidots no tajā brīdī uz vietas esošajiem spēkiem, kuru apmērs nebija pietiekams Stompaku purvā esošā partizānu grupējuma iznīcināšanai. Turpretim partizāni, kuri nenovēroja papildu vienību pievilkšanu tuvējā apkārtnē, neticēja, ka NKVD uzbruks grupas apmetnei tikai ar vietējiem spēkiem, tāpēc neatstāja grupējuma nometni, lai izvairītos no uzbrukuma.

Nacionālo partizānu nometnē dzīvoja apmēram 350 cilvēki, no kuriem ap 40–50 bija sievietes, bērni un veci cilvēki, kas nebija spējīgi karot. Partizānu grupējumu veidoja 18 partizānu grupas, kuru darbību vadīja LNPA komandieris Pēteris Supe.

Pret partizāniem vērstos spēkus veidoja NKVD 5. strēlnieku divīzijas 143. strēlnieku pulka 2. un 3. strēlnieku bataljona, strēlnieku vada (apbruņots ar mašīnpistolēm), mīnmetēju rotas, izlūkvada un sapieru vada apakšvienības. Operācijā tika iesaistīti arī Abrenes apriņķa t. s. istrebiķeļu (iznīcinātāju) bataljona (истребительный батальон, padomju drošības dienestiem padotas un uz brīvprātības principa komplektētas vienības dažādu represīvo un apsardzes uzdevumu izpildei) kaujinieki. Kopumā izveidotajā NKVD kaujas grupā atradās 483 karavīri. NKVD spēku operāciju formāli vadīja 143. pulka komandieris apakšpulkvedis Kuzņecovs (Кузнецов), bet kaujā iesaistītos spēkus tieši vadīja pulka 3. bataljona komandieris vecākais leitnants Paļčehs (Пальчех). Kaujas laikā 02.03. pulksten 19.30 spēku komandēšanu pārņēma 143. pulka komandiera vietnieks majors Kalojevs (Калоев).

Kauja sākās ar NKVD spēku uzbrukumu 2. marta rītā, kad partizānu nometni aplenkušā karaspēka izlūku grupa pulksten 7.30 sadurās ar partizānu ārējo sargposteni pie ceļa, kas veda uz partizānu nometni. Pulksten 8.00 NKVD karaspēka apakšvienības sāka uzbrukumu un stundas laikā ieņēma nometnes austrumu daļā esošās salas (nometnes izkārtojuma dēļ saukta par Priekšsalu) centrālo daļu.

Līdz ar Priekšsalas daļēju ieņemšanu NKVD spēku virzība uz priekšu apstājās, jo nacionālie partizāni tikmēr bija sagrupējušies aizsardzībai un izrādīja sīvu pretestību. Ar veiksmīgu ložmetējnieku un snaiperu darbību partizāniem rīta pusē izdevās neitralizēt vairākas pretinieka ložmetēju un mīnmetēju apkalpes, kas ierobežoja NKVD karaspēka tālāko uzbrukumu iespējas. Pēc neveiksmīga partizānu pretuzbrukuma starp abām pusēm izveidojās nosacīta frontes līnija, bet turpmākajā kaujas gaitā partizāni turpināja veikt nelielus pretuzbrukumus, nedaudz atspiežot NKVD spēkus. Pēc vairākiem partizānu pretuzbrukumu mēģinājumiem ap pulksten 19.30 noslēdzās Stompaku kaujas pirmā daļa. NKVD spēki pārtrauca aktīvo darbību, savukārt partizāni pēc tumsas iestāšanās gatavojās aplenkuma pārraušanai, lai atstātu nometnes teritoriju.

Atstājot divas sedzējgrupas nometnē, kurām līdz 03.03. pulksten 2.00 partizānu kustības maskēšanas nolūkā bija jāuztur apšaude, partizānu grupējums uzsāka atkāpšanos no nometnes teritorijas. Sākotnējie divi mēģinājumi izlauzties no aplenkuma loka bija neveiksmīgi pretinieka pretestības dēļ un tikai trešajā izlaušanās mēģinājumā ar tobrīd nometni atstājušo sedzējgrupu uguns atbalstu 200–250 cilvēkiem izdevās izlauzties no aplenkuma. Vēlāk to izdevās atstāt arī palikušajām partizānu grupām.

Līdz ar 03.03. rītausmu NKVD spēki, kuri bija papildināti ar artilēriju un strēlnieku rotu, uzsāka jaunu uzbrukumu Saliņu mītnēm, taču tajās vairs nebija neviena partizāna. Operācijas vadība nezināja par partizānu izlaušanos no aplenkuma, jo neviena no nometnes apkārtnē izvietotajām sprostgrupām nebija ziņojusi par partizānu pārvietošanos.

Pēc pavadītās dienas pagaidu nometnē, LNPA partizānu grupējums naktī uz 04.03. sadalījās sīkākās grupās, kas pārsvarā izklīda pa iepriekšējām bāzēšanās vietām savu dzīvesvietu tuvumā.

Nacionālie partizāni kaujā zaudēja 28 kaujiniekus, no kuriem 25 bija kritušie, bet trīs – vēlāk no ievainojumiem mirušie. Ievainoto skaits partizānu rindās bija 11–15 cilvēki. NKVD spēku kopējie zaudējumi kaujā bija 46 karavīri un kaujinieki.

Pēc Stompaku kaujas nekur Latvijā vairs nepastāvēja tik liels, vienkopus dzīvojošs nacionālo partizānu grupējums, taču partizāni nezaudēja spējas īslaicīgi apvienoties lielākos grupējumos, lai veiktu uzbrukumus okupācijas režīma iestādēm. Pēc šīs kaujas 03.1945. un vēlāk Ziemeļlatgalē turpinājās partizānu un padomju drošības dienestu spēku sadursmes.

Partizāniem veiksmīgais kaujas iznākums cēla bruņotās pretošanās kustības autoritāti vietējo iedzīvotāju starpā un stiprināja pašu partizānu pārliecību par savām spējām cīnīties pret okupācijas režīma spēkiem. Informācija par partizānu panākumiem Stompaku kaujā izplatījās tālāk starp partizānu grupām Latgalē un Vidzemē.

11.08.2011. Balvu–Viļakas šosejas malā, iepretim Stompaku purvam tika atklāts piemineklis Stompaku kaujā kritušajiem 28 nacionālajiem partizāniem. Stompaku nometnes vietā 29.07.2017. tika uzstādīti divi informatīvie stendi ar informāciju par LNPA, tās vadītājiem un Stompaku nometni. Lai atvieglotu cilvēku pārvietošanos līdz purva salām, kurās atradās partizānu bunkuri, 2018. gada vasarā pāri purvam tika ierīkotas koka laipas.

Katru gadu 02.03 partizānu apmetnes vietā un Viļakā tiek organizēts atceres pasākums par godu kaujas gadadienai.