1975.–1976. gadā M. Atgāža vadītajos arheoloģiskajos izrakumos tika pētīts pilskalna plakums, ziemeļu un rietumu terases, nogāzes un pakāje. Kopumā izpētīta ap 1000 m2 liela platība. Noskaidrots, ka 0,5 m biezais kultūrslānis pilskalnā ir pelēcīgs un bez noslāņojumiem. Plakuma ziemeļu malā un nogāzē tika konstatētas divas aizsardzības līnijas, kuras iezīmēja laukakmeņu rindas un stabu vietas. Stabi nostiprināti ar akmeņiem, kuru diametrs sasniedz 45 cm. Iekšējā aizsardzības līnija atradusies plakuma malā, vietā, kur sākas kritums; otra, ārējā aizsardzības līnija novietota zemāk nogāzē – 4,5–5 m attālumā no pirmās. Attālums starp abām aizsardzības līnijām bija 3–5 m, starp bedrēm vienā rindā 1–2 m. Tām līdzās konstatētas vairākas pamatzemē iedziļinātu pavardu vietas. Plakumā – ar akmeņiem nostiprinātu stabu bedres, kuras veido it kā trešo stabu rindu. Paralēli nocietinājumiem, iespējams, ir bijusi ēka, kura pieslejas aizsardzības būvei.
Vairāk nekā 3/4 no atrastajām bezripas keramikas lauskām identificējamas kā švīkātā keramika. No citiem atradumiem atzīmējami māla lejamveidņu fragmenti, kaula rotadatas fragments, dzelzs nazis, akmens cirvja puse, graudberži, neapstrādāti dzintara gabaliņi. M. Atgāzis secināja, ka Klosterkalns kā nocietināta apmetne ir izmantots 1. g. t. p. m. ē. otrajā pusē. Kalnā konstatēti arī kādas vēlāku laiku būves (iespējams, lapenes) pamati.