Numismātika Latvijā pēta un interpretē monetāro vēsturi un ar to saistītos jautājumus, balstoties uz numismātikas lietiskajiem avotiem: monētām, žetoniem, medaļām, vērstpapīriem, svariem un atsvariņiem. Primāro avotu grupai pieskaitāmi arī rakstītie avoti: monētu grāmatas, rāšu protokoli, cenrāži. Viena no Latvijas numismātikas pamattēmām ir Latvijas naudas kalšanas vēsture, kuras aizsākumi datējami ar 13. gs. sākumu. Latvijas teritorijā dažādos laika nogriežņos darbojušās septiņas līdz astoņas monētu kaltuves: Rīgas pilsētas, Zviedrijas karaļu kaltuve Rīgā, Doles, Kokneses, Cēsu, Piltenes/Mēmeles un Jelgavas. Otra galvenā tēma ir naudas apgrozības vēsture. Latvijā izsenis bijuši izplatīti dažādi maksāšanas līdzekļi, kas kalti ne tikai uz vietas, bet arī citviet, pamatojoties uz atšķirīgiem kalšanas noteikumiem un mērvienību sistēmām. Tādējādi Latvijas numismātikas vēsture ir daļa arī no vikingu laiku, poļu, zviedru, vācu un krievu numismātikas. Latvijas kontekstā mazāk aktuāla antīkā numismātika saistībā ar mazskaitlīgiem romiešu un nepierādītiem Senās Grieķijas monētu atradumiem.