Nepieciešamība saskaņot un paust Livonijas pilsētu tirgotāju un pilsētu pozīciju dažādos tirdzniecības politikas jautājumos gan lokālā līmenī, gan mijiedarbībā ar Hanzas pilsētām ārpus Livonijas lika Rīgai, Rēvelei (mūsdienās Tallina) un Tērbatai (Tartu) domāt par ciešāku sadarbību. Kad 14. gs. vidū stingrākas organizatoriskas formas ieguva Hanzas kantori (faktorijas) ārzemēs un radās Hanzas pilsētu sanāksmes, uz savām reģionālajām apspriedēm sāka pulcēties arī Livonijas pilsētu pilnvarotie sūtņi. Pilsētu sanāksmes beidza sanākt, sākoties Livonijas karam 16. gs. 50. gadu beigās un sabrūkot Livonijai 1561. gadā.
Lai arī nekāds formāls līgums, kas reglamentētu Livonijas pilsētu sanāksmju darbību, noslēgts netika, kā salīdzinoši regulārs un ilglaicīgs pārrunu formāts tās kļuva par vienojošu platformu, kas stiprināja saites starp Livonijas pilsētām kā vienu no reģionālām grupām Hanzas ietvaros. Sākot ar 14. gs. otro pusi, Livonijas pilsētu sanāksmes nereti tika rīkotas pirms delegātu nosūtīšanas uz kopējām Hanzas sanāksmēm vai pēc šo pilnvaroto personu atgriešanās no tām. Tiesa gan, tā kā Hanza nebija hierarhiski strukturēta, Livonijas pilsētu sanāksmes tiešā veidā Hanzas sanāksmēm nebija pakļautas.
Kad kopš 15. gs. 20. gadiem Livonijas zemeskungi sāka sasaukt landtāgus, uz kuriem tika aicināti arī Rīgas, Rēveles un Tērbatas sūtņi, pilsētu sanāksmju dienaskārtībā arvien biežāk nonāca arī dažādi teritoriālās politikas jautājumi – attiecības ar vietējiem valdniekiem un kārtām, attieksme pret iekšpolitiskām un ārpolitiskām iniciatīvām, vietējās naudas kalšana un apgrozība un citi. Līdz ar to Livonijas pilsētu sanāksmju darbībā svarīgs bija gan Hanzas, gan Livonijas konteksts.