Līdztekus Rīgai, Rēvelei un Tērbatai par Hanzas pilsētām Livonijā ir pieņemts uzskatīt arī Cēsis, Koknesi, Kuldīgu, Limbažus, Jaunpērnavu, Straupi, Valmieru, Ventspili un Vīlandi (Viljandi). Par galveno formālo kritēriju šo iedzīvotāju ziņā salīdzinoši nelielo un ekonomiski maznozīmīgo pilsētu ierindošanai Hanzas pilsētu lokā kalpo fakts, ka to sūtņi vismaz vienu reizi ir piedalījušies Livonijas pilsētu sanāksmēs vai bijuši tajās pārstāvēti. Tiesa gan, spriežot pēc avotiem, mazo pilsētu delegātu ietekme uz minēto sanāksmju darba kārtību un rezultātiem bija niecīga, un visu Livonijas pilsētu intereses kopumā Hanzas ietvarā pārstāvēja Rīga, Rēvele un Tērbata. Dažos gadījumos mazpilsētas iesaistījās lielāko Livonijas pilsētu delegātu izdevumu segšanā, kas radās saistībā ar pēdējo piedalīšanos Hanzas sanāksmēs, kā arī kopējo Hanzas pasākumu līdzfinansēšanā. Piemēram, 1369. gadā Ķelnes konfederācijas (Hanzas pilsētu militārās savienības) kara pret Dāniju finansēšanā savu artavu kopā ar lielākajām Livonijas pilsētām deva arī Cēsis, Jaunpērnava, Valmiera, Vīlande, Limbaži un Koknese.

Hanzas pilsētām Latvijas teritorijā veltītās viena lata monētas (2001–2011).
Avots: Latvijas Banka.
Hanzas tirdzniecībā Livonijā pilnībā dominēja un kontaktus ar citzemju Hanzas pilsētām uzturēja Rīga, Rēvele un Tērbata. Mazpilsētām trūka atbilstošas saimnieciskās kapacitātes, lai pilnībā izmantotu Hanzas sniegtās tāltirdzniecības priekšrocības, taču kā tirdzniecības atbalsta punkti vietējā līmenī tās veidoja lielāko Livonijas pilsētu saimniecisko aizmuguri, ko Rīga, Rēvele un Tērbata attiecīgi pilnībā kontrolēja. Šādā kontekstā svarīgi bija nodrošināt, lai arī mazākās Livonijas pilsētas un to tirgotāji būtu iesaistīti Hanzas informācijas tīklā un ievērotu Hanzas reģionā spēkā esošos tirdzniecības noteikumus.