Polibs bija viens no Hipokrata (Ἱπποκράτης) skolniekiem un, kā norādīja Galēns (Γαλήνος), arī viņa znots. Gan antīkās pasaules autori, gan mūsdienu medicīnas vēsturnieki norāda, ka Polibs ir vairāku hipokratiskā korpusa traktātu autors. Grieķu ārstu Polibu nevajadzētu jaukt ar tēlu grieķu mitoloģijā – Polibu no Korintas.

Par Poliba izcelšanos un viņa dzīves sākuma gadiem nav gandrīz nekādu ziņu, izņemot to, ka viņš nāk no Kosas salas un tur arī dzīvojis lielāko savas dzīves daļu.

Kosā 4. gs. p. m. ē. bija gan medicīnas iestāde, gan Asklēpija (Ἀσκληπιός) templis, gan Asklēpiadu ārstu skola, tāpēc Polibam medicīnas apguves nolūkos ceļot uz kādu citu pilsētu nebija vajadzības, turklāt viņu mācīja Hipokrats.

Polibs praktizēja medicīnu Kosā un tur arī strādāja kā skolotājs Asklēpiadu ārstu skolā. Laikā, kad Hipokrats kopā ar saviem dēliem atstāja Kosu, vadība pār medicīnas praktizēšanu un mācīšanu tika atstāta Poliba ziņā.

Polibs bija izcils ārsts, un Hipokrats mēra laikā sūtīja viņu uz citām pilsētām sniegt medicīnisko palīdzību, bet, kad mēris beidzās, viņš atgriezās Kosā. Tur pēc Hipokrata nāves Polibs turpināja izglītoties medicīnā un kopā ar Hipokrata dēliem Tesalu (Θεσσαλός) un Drakontu (Δράκων) nodibināja dogmatisma skolu.

Polibam tiek piedēvēti vairāki hipokratiskā korpusa traktāti:

• “Par cilvēka uzbūvi” (grieķu Περὶ φύσιος ἀνθρώπου, Peri physis anthrōpū, latīņu De natura hominis),
• “Par veselīgu režīmu” (grieķu Περὶ διαίτης ὑγιεινῆς, Peri diaitēs hygieinēs, latīņu De diaeta salubri / De salubri victus ratione),
• “Par bērna uzbūvi” (grieķu Περὶ φύσιος παιδίου, Peri physis paidiū, latīņu De natura pueri),
• “Par ciešanām” (grieķu Περὶ παθῶν, Peri pathōn, latīņu De affectionibus),
• “Par sēklu” (grieķu Περὶ γονῆς, Peri gonēs, latīņu De semine / De genitura),
• “Par iekšējiem stāvokļiem” (grieķu Περὶ τῶν ἔντος παθῶν, Peri tōn entos pathōn, latīņu De affectionibus interioribus).

Dažos avotos norādīts, ka Polibs sarakstījis arī traktātus “Par astotajā mēnesī dzimušu bērnu” (grieķu Περὶ ὀκταμήνου, Peri oktamēnū, latīņu De octimestri partu) un “Par septītajā mēnesī dzimušu bērnu” (grieķu Περὶ ἑπταμήνου, Peri heptamēnū, latīņu De septimestri partu). Medicīnas vēsturnieku vidū vēl joprojām nav vienprātības, kuri tieši hipokratiskā korpusa traktāti ir Poliba rakstīti.

Par nozīmīgāko Poliba darbu medicīnas vēsturnieki atzīst traktātu “Par cilvēka uzbūvi”. Tas ir filozofisks un fizioloģisks traktāts par patofizioloģiju – par novirzēm orgānu un sistēmu darbībā, un tajā ir arī anatomiskas skices. Galēns uzskatīja un vienā no saviem traktātiem komentēja, ka Polibs esot sarakstījis tikai daļu no traktāta “Par cilvēka uzbūvi”, taču šis Galēna apgalvojums tiek apšaubīts. Izteikta hipotēze, ka patiesībā nevis Hipokrats, bet gan Polibs bijis ķermeņa šķidrumu jeb humorālās teorijas (humorisms jeb humorālisms) izveidotājs. Arī Aristotelis (Ἀριστοτέλης) Polibam piedēvējis ķermeņa šķidrumu jeb humorālo teoriju.

Polibs pievērsās arī asinsrites sistēmas pētniecībai, taču Aristotelis un Galēns šo teoriju kritizēja, norādot, ka tajā ir pārāk daudz saistības ar ķermeņa šķidrumu jeb humorālo teoriju. Salīdzinādams asinsrites sistēmu ar ķermeņa šķidrumu jeb humorālo teoriju un uzsvērdams skaitļa “četri” nozīmi, Polibs radīja, kā vērtē daži medicīnas vēsturnieki, mistisku, numeroloģijā balstītu pieeju anatomijai un fizioloģijai.

Lai gan vēl joprojām medicīnas vēsturnieku vidū nav skaidrības, kuri tieši hipokratiskā korpusa traktāti ir Poliba rakstīti un vai viņš ir bijis ķermeņa šķidrumu jeb humorālās teorijas izveidotājs, tomēr Polibam ir noteikta loma hipokratiskajā korpusā un hipokratiskās medicīnas turpināšanā.

Aristotelis traktātā “Pētījumi par dzīvniekiem” (dažkārt latviski arī “Dzīvnieku vēsture”, grieķu Τῶν περὶ τὰ ζῷα ἱστοριῶν, Tōn peri ta zōa historiōn, latīņu Historia animalium) citēja hipokratiskā korpusa traktātu “Par cilvēka uzbūvi” un norādīja, ka tā autors ir Polibs. Šis traktāts piedēvēts Polibam arī traktātā “Par medicīnu” (grieķu Ἰατρικά, Jatrika, latīņu De medicina) – kāda nezināma mūsu ēras sākuma grieķu ārsta, saukta par Anonymus Londiniensis vai Anonymus Londinensis, darbā. Galēns šo Poliba traktātu novērtēja kā Hipokrata mācības atspoguļojumu, kas papildināts ar citu grieķu filozofu uzskatiem. Polibu savos traktātos pieminēja arī Celzs (Aulus Cornelius Celsus), romiešu ārsts Cēlijs Aureliāns (Caelius Aurelianus) un romiešu zinātnieks un enciklopēdists Plīnijs Vecākais (Gaius Plinius Secundus).

Lai gan Polibs ir cieši saistīts ar Hipokratu, varētu uzskatīt, ka ir kādi atspoguļojumi mākslā, kur viņi abi būtu attēloti kopā, tomēr tā nav, un Poliba portretējumi tikpat kā nav sastopami.