Aristotelis traktātā “Pētījumi par dzīvniekiem” (dažkārt latviski arī “Dzīvnieku vēsture”, grieķu Τῶν περὶ τὰ ζῷα ἱστοριῶν, Tōn peri ta zōa historiōn, latīņu Historia animalium) citēja hipokratiskā korpusa traktātu “Par cilvēka uzbūvi” un norādīja, ka tā autors ir Polibs. Šis traktāts piedēvēts Polibam arī traktātā “Par medicīnu” (grieķu Ἰατρικά, Jatrika, latīņu De medicina) – kāda nezināma mūsu ēras sākuma grieķu ārsta, saukta par Anonymus Londiniensis vai Anonymus Londinensis, darbā. Galēns šo Poliba traktātu novērtēja kā Hipokrata mācības atspoguļojumu, kas papildināts ar citu grieķu filozofu uzskatiem. Polibu savos traktātos pieminēja arī Celzs (Aulus Cornelius Celsus), romiešu ārsts Cēlijs Aureliāns (Caelius Aurelianus) un romiešu zinātnieks un enciklopēdists Plīnijs Vecākais (Gaius Plinius Secundus).