Vēlāk Oribasijs atgriezās Pergamā, kur Juliāns, kad bija kļuvis par Romas imperatoru, iecēla viņu par savu personīgo ārstu un privātās bibliotēkas vadītāju. Oribasijs pavadīja viņu uz Galliju un Britāniju, bija padomdevējs, ietekmēja politeisma atjaunošanu, iecelts par Konstantinopoles kvestoru – amatpersonu, kurai varēja būt dažādi tieslietu, finansiālie un administratīvie pienākumi. Oribasijs strādāja par personīgo ārstu līdz brīdim, kad imperators, smagi ievainots kaujā, mira. Ievainojums bija aknās, un Oribasijs imperatora glābšanai izmantoja vairākas metodes, taču trešajā dienā pēc ievainojuma gūšanas sākusies asiņošana, kuru nav izdevies apturēt. Pēc imperatora Juliāna nāves vara nonāca kristiešu rokās, un Oribasijs, kristietību neatzinis, tika padzīts un izsūtīts trimdā. Pēc Einapija rakstītā secināms, ka trimdā Oribasijs turpināja praktizēt medicīnu un ātri ieguva slavu kā izcils ārsts, tāpēc drīz vien no trimdas tika atsaukts. Einapijs atzīmējis, ka laikā, kad viņš rakstījis traktātu “Filozofu un sofistu dzīves”, Oribasijs vēl bija dzīvs, turklāt šī traktāta rakstīšanā Einapijs daudz balstījies uz Oribasija viedokli.