Celaenopsidae dzimtā ērču ķermeņa uzbūve ir tipiska Mesostigmata kārtai. Tās ir 0,5–0,9 mm garas, ovālas formas, gaiši bālas, dzeltenas, brūnganas līdz tumši brūnas. Gan Celaenopsidae ērču tēviņiem, gan mātītēm ir raksturīgs holodorsāls (nedalīts ķermeņa muguras puses) vairogs. Deitonimfām ir trīs paralēli muguras vairogi: podonotālais, mezonotālais un pigidiālais. Muguras vairogiem raksturīgs liels skaits adatveida matiņu. Ventrianālais vairogs aizmugures virzienā ir sašaurināts un sniedzas līdz ķermeņa aizmugurējai malai. Tam raksturīgas paralēlas sānu malas, un uz tā atrodas daudzi gari matiņi un poras. Daļai dzimtas sugu postanālais vairogs nav pārstāvēts. Celaenopsidae ērcēm metasternālie vairodziņi ir patstāvīgi; tie vairs nav saistīti ar sternālajiem vairodziņiem I–III. Šīm ērcēm metasternālie vairodziņi ir lieli, taisnstūra vai trijstūra formas, ar raksturīgiem matiņiem un porām. Metasternālie vairodziņi nosedz mātītes dzimumatveri, kas atrodas uz leju no metasternālajiem vairodziņiem. Mātītēm vēdera pusē pie dzimumatveres ir raksturīgi sānu vairodziņi. Celaenopsidae dzimtas ērcēm uz pedipalpu ķepiņām esošie dakšveida matiņi ir divdaļīgi. 

Mūsdienās liela daļa Celaenopsidae dzimtas sugu sastopamas tropos un subtropos, tomēr sākotnēji šīs ērces ir bijušas tipiskas Holarktikas pārstāves. Īvars Tregords (Ivar Oscar Herman Trägårdh) savulaik ir atzīmējis, ka Celaenopsidae dzimtas ērces, iespējams, ir relikta grupa, kas sākotnēji dzīvojusi mērenajā klimatā un pielāgojusies dzīvei atmirušā koksnē un mizgraužu galerijās.

Celaenopsidae ērces sastopamas dažādas dzīvotnēs, piemēram, zemsedzē, trūdošā koksnē, koku dobumos, sūnās, piepju augļķermeņos. Tomēr daudzas šo ērču sugas ir saistītas ar kukaiņiem, īpaši ar vabolēm. Daļa Celaenopsidae dzimtas ērču sastopamas koksnes dzīvotnēs kopā ar mizgraužiem (Coleoptera, Curculionidae), mizgraužu barošanās vietās vai zem atmirušas koksnes mizas. Mizgraužu Scolytus laevis galerijās dzīvo sugas Celaenopsis cuspidata un Pleuronectocelaeno austriaca. Ērces Pleuronectocelaeno drymoecetes ir atrastas mizgraužu Ips spp. un Dendroctonus spp. koksnes galerijās Amerikas kontinentā. Schizocyrtillus rarus atrastas Krimā un Jaltā (Ukraina) un ir saistītas ar mizgraužiem Orthotomicus longicollis. Pleuronectocelaeno japonica atrastas Japānā un ir saistītas ar mizgraužiem Ips typographus un Dendroctonus spp.

Suga Schizocyrtillus josefinae atrasta Bjalovežas nacionālajā parkā (Białowieski Park Narodowy), Polijā, skudru Formica (Formica) polyctena (Hymenoptera) pūžņos, kā arī zem koka mizas. Zināma arī Celaenopsidae ērču suga, kas saistīta ar skudrām Tasmānijā. Celaenopsidae ērces ir sastopamas arī grauzēju ligzdās vai uz pašiem grauzējiem. Celaenopsis xinjiangensis atrasta Ķīnā un ir kāmju Cricetulus migratorius (Mammalia) parazīts.

Celaenopsidae ērces sastopamas Eiropā, Ziemeļ- un Centrālajā Amerikā, Āfrikā. 

Latvijā līdz šim atrasta viena Celaenopsidae suga Celaenopsis badius (C. L. Koch, 1839) piepju augļķermeņos un atmirušā koksnē. 

Celaenopsidae dzimtā pašreiz ir zināmas septiņas ģintis un 18 sugas:

Nav zināma.