Drāma “Neaizsniegts mērķis” uzrakstīta 19. gs. 90. gadu vidū, laikā, kad uz Rīgas Latviešu teātra skatuves tika izrādītas Aspazijas lugas – “Vaidelote” (1894), “Zaudētas tiesības” (1894) un “Ragana” (1895). Šie dramaturģijas darbi izpelnījās plašu ievērību, un lugu uzvedumus pavadīja arī polemikas. Īpaši raksturīgi tas bija drāmām, kurās tika tēlota laikmetīgā sabiedrība un skarta sociālās nelīdztiesības tematika. Šajā ziņā lugai “Neaizsniegts mērķis” vistuvākā ir drāma “Zaudētas tiesības”. Aspazija aizstāvēja feminisma idejas, viņas lugu centrā ir patstāvīgi domājošas un rīcības spējīgas sievietes, kuru likteņa dramatismu veido sadursme ar patriarhālajiem likumiem. 

Lugas sižeta centrā ir jauna un izglītota sieviete Velta, kuras dzīvesstāstā ietverti arī autores biogrāfijas motīvi. Velta ir atgriezusies vecāku lauku īpašumā pēc izglītošanās pilsētā, taču viņas vecāki, Dambīšu māju saimnieks un saimniece, ar neizpratni izturas pret meitas vēlmi turpināt izglītību un pūlas izdot viņu pie vīra. Veltai ir simpātisks students un mājskolotājs Jausmiņš, taču vecāki ir noskaņoti pret viņu abu tuvināšanos, jo cer uz meitas materiāli izdevīgām laulībām. Šāds vēlams precinieks Dambīšu acīs ir muižas nomnieks Riters. Tomēr lugas sižeta risinājumā atklājas, ka Riters par Veltu interesējas vienīgi tādēļ, ka ar viņas vecāku īpašuma palīdzību cer atbrīvoties no parādiem. Pēc tam, kad Velta kopā ar Jausmiņu tiek pārsteigta situācijā, kas pēc tālaika priekšstatiem tiek uzlūkota par divdomīgu, vecāki piespiež meitu precēties ar Riteru. Veikli manipulējot ar Dambīti, Riters panāk, ka mājas tiek norakstītas viņam. Vecajiem saimniekiem draud pilnīga izputēšana. Velta bēg no mājām uz pilsētu pie krustmātes, tomēr Riters viņu atrod un piespiež atgriezties. Lugas finālā Dambīši piespiedu kārtā tiek izlikti no sava bijušā īpašuma, savukārt Riters mājas dzērumā nejauši nodedzina.

Lugas centrālais tēls ir Velta, kuras patstāvības centienos, apņēmīgajā raksturā un emocionālajā pasaules izjūtā ir daudz līdzības ar citu Aspazijas lugu sievietēm. Dzejniece nepārprotami rāda, ka patriarhālajā sabiedrībā Veltas iespējas realizēt savu personību ir ļoti ierobežotas, viņa ir atkarīga no sabiedrības aizspriedumiem un vecāku gribas. Tēvs pat draud sadedzināt viņas grāmatas, lai tās nevirzītu Veltu uz aplamām domām. Kad viņa tiek pārsteigta pašas mājās vēlā vakara stundā kopā ar Jausmiņu, apkārtējās sabiedrības priekšstatos Velta nonāk neslavā kā netikumīga sieviete. Vecāki neatbalsta viņas vēlmi doties projām no mājām un uzsākt patstāvīgas darba gaitas. Dambīšu audžumeitas Kates intrigu dēļ Veltai neizdodas arī sazināties ar Jausmiņu, un, kad viņa kļūst greizsirdīga Jausmiņa šķietamas neuzticības dēļ, pakļaujoties vecāku gribai, Velta piekrīt laulībām ar Riteru. Tomēr jaunais vīrs jau kāzu dienā piespiež piedzērušo Dambīti parakstīt kontraktu, ar kuru mājas tiek novēlētas Riteram, un gan Veltas vecāku, gan viņas pašas beztiesība pieaug. Vecāki ir nespējīgi aizstāvēt savu meitu, lai gan māte atsevišķās situācijās pūlas nostāties viņas pusē, tomēr tēvs ir nelokāms. Riters un viņa māte Riteriene lugā tēloti kā savtīgi cilvēki, kuri rīkojas vienīgi savu interešu vadīti. Kā Veltas līdziniece un reizē viņas pretstats lugā tēlota Dambīšu audžumeita Kate, kura arī mīl Jausmiņu un pūlas izpelnīties viņa uzmanību, bet vēlāk spītības dēļ atriebjas Veltai. Jausmiņš veidots kā Aspazijas dramaturģijai raksturīgais inteliģentā vīrieša tips, kurš tomēr nespēj rīkoties pietiekami pārliecināti un noteikti.

Lugas norises ir izkārtotas četros cēlienos, un katram no tiem autore ir veidojusi efektīgu noslēguma ainu. Pirmajā cēlienā tāda ir situācija, kur Velta ar Jausmiņu tiek pārsteigti viņas mājās, jo Kates uzkūdītie Dambīši ātrāk atgriežas no svinībām. Otrais cēliens beidzas ar Veltas šķietamu vilšanos Jausmiņā, no kura viņa nav saņēmusi nekādas ziņas, un izmisumā doto piekrišanu laulībām ar Riteru. Trešajā cēlienā Velta savā kāzu dienā ir pārliecinājusies par Ritera savtīgajiem nolūkiem un Kates viltību, sniedzot nepatiesas ziņas par Jausmiņu, un noslēgumā Velta izmisumā bēg no vīra un mājām. Lugas ceturtā cēliena finālā aizdegas Veltas vecāku mājas. Riters, kurš izraisījis ugunsgrēku, iet bojā liesmās. Velta pēc Riterienes norādes tiek apcietināta kā vainīgā.

Aspazijas luga risina dzejniecei būtiskos sociālos jautājumus, kuru vidū izcelta sievietes nelīdztiesība, kā arī sabiedrībā un ģimenē valdošā vardarbība, ar kuru Velta saskaras gan attiecībās ar vecākiem, gan ar vīru un vīramāti. Neraugoties uz Veltas apņēmību un cerībām, lugas centrā ir sievietes kā upura tēma. Aspazijai bijis svarīgi arī iezīmēt lugas saikni ar citiem viņas darbiem. Ritera vārds ir atsauce uz lugā “Atriebēja” (1887) tēloto grāfu Rīderu, kurš vardarbīgi izturas pret pakļautajiem muižas ļaudīm. Lugas “Neaizsniegts mērķis” sākotnējā variantā (ar nosaukumu “Velta”) ir motīvi, kuru dēļ cenzūra lugu aizliedza. Pārstrādājumā atmesta Veltas bēgšana no vīra pie Jausmiņa, un viņa patveras pie savas krustmātes. Autore atteikusies arī no sākotnējās ieceres, ka Velta apzināti izraisa ugunsgrēku, kura rezultātā bojā iet viņas vīrs.

Drāma “Neaizsniegts mērķis” vispirms publicēta laikraksta “Dienas Lapa” pielikumā no 1895. gada 1. jūlija līdz 12. augustam. Tajā pašā gadā tā izdota P. Bisnieka apgādībā Rīgā. Vēlākajās publikācijās dzejniece pārstrādāja lugas beigu skatus, īsinot Veltas monologus un atsakoties no fināla versijas, kad Velta arī pati metas liesmās. 1904. gadā luga iespiesta Aspazijas “Rakstu” 10. sējumā A. Gulbja apgādā Pēterburgā. 1910. gadā tā izdota D. Zeltiņa apgādā Rīgā. 1924. gadā luga “Neaizsniegts mērķis” ietverta Aspazijas “Kopotu rakstu” 9. sējumā A. Gulbja apgādā (arī atkārtotos izdevumos). 1940. gadā drāma iespiesta Aspazijas kopotos rakstos “Mana dzīve un darbi”, 6. sējumā. Pēc Otrā pasaules kara luga publicēta 1977. gadā trimdā Zviedrijā, Vesterosā ,“Raiņa un Aspazijas gadagrāmatā 1978. gadam”. 1986. gadā tā iespiesta Saulcerītes Vieses sastādīto dzejnieces “Kopoto rakstu” 3. sējumā. 2017. gadā iekļauta Ausmas Cimdiņas veidoto Aspazijas “Kopoto rakstu” 1. sējumā. 

Lugas pirmizrāde notika 1895. gada 20. augustā Liepājas Latviešu teātrī Kārļa Brīvnieka režijā. 1906. gadā iestudēta “Apollo” teātrī Rīgā. 1913. gadā režisors Aleksis Mierlauks veidoja drāmas uzvedumu Rīgas Jaunajā teātrī. Luga daudz izrādīta amatieru teātros.

“Neaizsniegts mērķis” ir luga, kas atklāj feminisma ideju aktualitāti 19. gs. 90. gados, kā arī aizspriedumus, kas saistīti ar sieviešu vēlmi aktīvi iekļauties sabiedriskajā dzīvē.