Heterozerconidae dzimtas ērces ir lielas, ovālas. To sternālais vairogs ir reducēts, fragmentēts un saplūdis ar endopodiālo vairogu. Sternālo poru otrais un trešais pāris nav pārstāvēts. Idiosomas vēderpuses sānos, abpus anālajai atverei, atrodas lieli, lipīgi pāra orgāni (tā saucamie piesūcekņi). Šādi orgāni raksturīgi tikai Discozerconidae un Heterozerconidae dzimtas ērcēm. Tie konstatēti tikai pieaugušām ērcēm, un tos izmanto, lai piestiprinātos pie saimniekorganisma forēzes laikā. Dažām Heterozerconidae sugām šie orgāni ir sekundāri reducējušies. Heterozerconidae dzimtas ērču tēviņiem spermodaktils atrodas pie heliceru nekustīgā pirksta. 

Heterozerconidae dzimta ir viena no vissliktāk izpētītajām ērču grupām. Ir ievākts salīdzinoši bagātīgs materiāls, tomēr liela daļa no tā joprojām nav aprakstīta un publicēta. Tāpat maz ir zināms par šo ērču bioloģiju un anatomiju.

Heterozerconidae dzimtas ērces galvenokārt ir lielo daudzkāju un čūsku, kā arī citu rāpuļu komensāļi vai parazīti un sastopamas mērenās joslas siltajā daļā un tropos visā pasaulē. Kolekcijās ir zināmi ievākti ērču materiāli no augsnes un termītiem.

Novērots, ka dažas Heterozerconidae dzimtas sugas pārtiek no savu saimniekorganismu izdalījumiem. Dažām Heterozerconidae dzimtas sugām, kuras ievāktas no rāpuļiem, gremošanas traktā konstatētas asinis, kas pierāda to parazītiskās attiecības ar saimniekorganismiem. Šīs ērces lielāko daļu laika pavada uz saimniekorganisma, tomēr novērota arī pieaugušu ērču pielāgošanās brīvi dzīvojošam dzīvesveidam un plēsonībai. Mērenajā klimatā dzīvojošajām Heterozerconidae ērču sugām ir viena paaudze gadā, bet tropos dzīvojošajām sugām ir vairākas paaudzes gadā. 

Heterozerconidae (Berlese, 1892) dzimtā līdz šim zināmas 10 ģintis un 23 sugas: 

Nav zināma.