Idiosoma atrodas aiz gnatosomas, un tās atdala elastīga kutikula – gnatosomas šuve (circumcapitular suture). Idiosomu var klāt sklerotizēti vairogi, vai arī tā var būt mīksta, elastīga un nesklerotizēta. Ērču idiosomai raksturīga liela formu un ornamentācijas daudzveidība. Idiosomai nav primārās segmentācijas, bet dažām ērču grupām ir veidojusies sekundārā segmentācija. Tajā pašā laikā ērču idiosomai raksturīgas dažādas rievas un šuves. Laika gaitā ir veidojušās vairākas idiosomas nomenklatūras sistēmas, kas pamatā balstās uz E. Reitera (E. Reuter) 1909. gada un Antonija Ūdemansa (Anthonie Cornelis Oudemans) 1911. gada izvirzītajiem principiem.
Idiosomas priekšējā daļā atrodas propodosoma (propodosoma), aiz tās ir histerosoma (hysterosoma). Abas var būt atdalītas ar sejugālo rievu (sejugal furrow) – vai arī tās nav vispār. Pirmie divi kāju pāri ir piestiprināti propodosomas vēderpusē, bet pārējie divi – pie histerosomas. Ķermeņa daļu, kur piestiprinātas kājas, sauc par podosomu (podosoma). Postpedālā rieva (postpedal furrow) var atdalīt podosomu no opistosomas (opisthosoma). Opistosoma ir tālākā ķermeņa daļa, kas atrodas aiz IV kāju pāra. Gnatosoma un propodosoma kopā veido proterosomu (proterosoma).
Ērču ķermeņa apvalku biezums dažādās ķermeņa vietās ir atšķirīgs. Vietās, kur hitīna slānis ir biezāks, veidojas plātnes un vairogi. Ērču vairogi atbilst kukaiņu sklerītiem, tomēr atšķiras no tiem, jo parasti sedz vairāk par vienu segmentu. Idiosomas mugurpusi visbiežāk sedz vairogi vai plātnes. To sklerotizācijas pakāpe palielinās līdz ar ontoģenēzes attīstības stadijām. Pie plātnēm un vairogiem piestiprinās muskuļi. Vairogi pasargā ķermeni no liekas mitruma zaudēšanas un plēsēju uzbrukumiem. Ērcēm ir priekšējais muguras vairogs, kas var nosegt propodosomu. Histerosomas vairogs vai histerosomas sklerīti, mezonotālo plāksni (mesonotal scutella) un pigidiālo vairogu (pygidial schield) ieskaitot, sastopami daudzās ērču grupās. Vēderpusē idiosomu sedz dažādi vairogi, vai arī tā ir nesklerotizēta, taču arī šādā gadījumā pie ģenitālajām un anālajām atverēm vai kāju locītavām parasti atrodas sklerīti vai vairogi.
Saplūduši idiosomas vairogi raksturīgi daudzām Oribatida ērcēm. Bieži vien tie nosedz ne tikai histerosomas mugurpusi, bet sniedzas tālāk uz aizmuguri un veido čaulai līdzīgu notogasteru (notogaster). Oribatida ērcēm mēdz būt proterosomas vairogs, kas mugurpusē pilnībā nosedz gnatosomu. Arī ventrālie vairogi tām bieži vien ir saplūduši un savienojas ar mugurpuses notogasteru. Arī Uropodina ērcēm (mezostigmātu ērces) gnatosomas un idiosomas vairogi un sklerīti ir saplūduši un veido savdabīgu kapsulu. Dažu grupu mezostigmātu ērcēm plaši vēderpuses vairogi veido sugai raksturīgas pazīmes. Vairumam ērčveida ērču raksturīgi divi vai vairāki atsevišķi muguras vairogi, kas atvieglo kustības. Primitīvajām ērčveida ērcēm ir segmentēta gnatosoma un idiosoma. Segmentu rievas atdala heliceru, pedipalpu un I un II kāju pāra segmentus. Parazītiskajām ērču grupām visi ķermeņa segmenti var būt saplūduši.
Uz idiosomas atrodas kustību, elpošanas, vairošanās, sekrēcijas un sajūtu struktūras.