Ērču ķermeni sedz hitinizēta kutikula (cuticula), kas veido ķermeņa ārējo skeletu. Ērču kutikulas ārējā daļa ir cementa slānis, tam seko tektostrakums (tectostracum) jeb vaska slānis un kutikulīna (cuticulin) slānis. Šie trīs slāņi veido epikutikulu (epicuticle). Tālāk seko eksokutikula (exocuticle); aiz tās atrodas endokutikula (endocuticle). Zem endokutikulas atrodas Šmita slānis (Schmidt layer) un epiderma (epidermis). Kutikulā izšķir cietas plātnītes (sklerītus) un mīkstas savienotājmembrānas. Hitīns ir ķīmiski noturīga, elastīga viela, kas satur organisko slāpekli.
Ķermeņa apvalks nav elastīgs, tāpēc ērces var augt tikai tā maiņas (novilkšanās) laikā. Vecā kutikula periodiski atdalās no ķermeņa, pārplīst, un ērces var izlīst ārā. Ādas epitēlijs izdala jaunu, sākotnēji maigu un elastīgu kutikulu. Kamēr tā ir mīksta, notiek ērces ķermeņa augšana. Ērcēm kutikula sacietē, hitīnam inkrustējoties ar olbaltumvielām. Sacietēšana var notikt dažu stundu vai vairāku dienu laikā. Pēc kutikulas sacietēšanas ķermenis nemaina apmērus līdz nākamās novilkšanās reizei. Ērcēm kutikula izklāj ne tikai ķermeņa virspusi, bet daļēji arī zarnu traktu un dažas citas sistēmas.
Zināšanas par ērču kutikulas uzbūvi un funkcijām ir nepilnīgas. Tomēr šādi pētījumi ir nozīmīgi, jo, piemēram, parastās tīklērces Tetranychus urticae izturība attiecībā pret dažādiem akaricīdiem lielā mērā ir saistīta tieši ar kutikulas īpašībām.