Nothogynidae dzimtas ērces nav lielākas par 0,5 mm, ir ovālas un no gaiši brūnas līdz brūnai krāsā. Tām raksturīgs biezs cerotegumenta slānis. Nothogynidae dzimtas sugām ir dažas pazīmes, kas ir kopīgas ar Cercomegistina ērcēm. Priekšējām kājām nav nadziņu, un pedipalpas ir ar četriem posmiem. Heliceru kustīgais pirksts ir ar trīs zobiem. Mezonotālā zona ar četrām subovālām plātnītēm bez matiņiem. Pigidiālais vairogs ir bez matiņiem. Matiņi uz hipostoma ir izvietojušies trijstūra formā. Ģenitālais vairogs ar platām sānu malām un vienu matiņu pāri. Dažas citas Nothogynidae pazīmes norāda uz ciešu radniecību ar Microgynioidea ērcēm. Piemēram, pieaugušām mātītēm sternālais reģions ir sadalīts divas plātnītēs, un katra no tām ir ar diviem matiņu pāriem; pieaugušiem tēviņiem sternālais vairogs ir ar četriem matiņu pāriem un ģenitālā atvere atrodas III kāju pāra koksu līmenī; sternālo matiņu piektais pāris atrodas uz atsevišķa vairodziņa vai tam blakus, starp IV kāju pāra koksām. 

Nothogynidae dzimtas ērces atrastas tropu un subtropu lietusmežos, koku dobumos un trūdošā koksnē, un celmos, kā arī zemsedzē. Dzimta atzīmēta kā endēmiska Austrālijai. Iespējams, šīs ērces ir plēsīgas un pārtiek no citiem sīkajiem bezmugurkaulniekiem. Novērots, ka suga Nothogynus klompeni barojas ar nematodēm. 

Džeralds Krants (Gerald Krantz) un Deivids Volters (David Walter) 1999. gadā Microgynioidea virsdzimtā līdztekus Microgyniidae izdalīja vēl vienu dzimtu – Nothogynidae (Walter, Krantz, 1999). Pēdējā autori iekļāvuši vienu ģinti Nothogynus un divas līdz šim aprakstītas sugas: 

1. Nothogynus camini (Walter, Krantz, 1999);
2. Nothogynus klompeni (Walter, Krantz, 1999).

Lorda Hova salā (Lord Howe Island) zināma vēl viena, līdz šim neaprakstīta suga. 

Nav zināma.