Pieminekļa kompozīcija sastāv no trīs garos šineļos tērptu nedaudz atšķirīga vecuma vīriešu figūrām, savietotām kopā ar mugurām. Ir versija, ka tēli jāsaprot kā jauns strādnieks, komisārs un padzīvojis zemnieks. Pieminekļa stilistika ir izteiksmīgs “skarbā stila” jeb socmodernisma un akadēmiskās akmenstēlniecības piemērs – pilnīga statika, absolūts masu kompaktums, ģeometrizācija, šķautņu un gludu plakņu kontrasts, vispārināti laikmetam raksturīgie ietērpi un ieroči. Zvaigznes kokardes pie formas cepurēm raksturo tēlus kā revolucionāros jeb sarkanos strēlniekus. Skulptūra ir vizuāli iespaidīga, skarba un savā veidā spēcīga, augstais postaments nodrošina memoriālajiem tēliem vajadzīgo distanci no ikdienas. Piemineklis Latvijas monumentālās akmenstēlniecības vēsturē ir atzīstams V. Alberga radošo spēju apliecinājums.
Padomju okupācijas periodā bija iespējams atrast skatupunktus, no kuriem harmoniski līdzsvarojās pieminekļa vertikāle ar tālāk esošo apmēram 123 m augsto Rīgas Svētā Pētera baznīcas smaili (tās atjaunošanu pabeidza 1973. gadā) un starp tām kontrastējošo Latviešu strēlnieku muzeja bloka horizontāli. Veiksmīgs bija sarkanā granīta un muzeja ēkas anodētā alumīnija apšuvuma plākšņu tonālais apvienojums. Pieminekļa vispārinātā ģeometrizētā forma harmoniski apvienojās ar ēkas modernisma ietekmēto stilistiku.
2000. gadā tika mainīta pieminekļa interpretācija, demontējot veco plāksni un postamentā iekaļot “Latviešu strēlnieki. 1915–1920”, neuzkrītošās zvaigznes pie tēlu cepurēm un ordenis palika.
Piemineklis ir tīrīts un restaurēts 2006. gadā. Pieminekļa apkārtnes bruģējums pārbūvēts 2022. gadā.