AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 25. septembrī
Ineta Salmane

Euzerconidae ērces

Euzerconidae dzimtas ērces pieder pie Celaenopsoidea virsdzimtas (superfamilia Celaenopsoidea), mezostigmātu ērču kārtas (order Mesostigmata), parazītveida ērču virskārtas (superorder Parasitiformes), ērču apakšklases (subclassis Acari), zirnekļveidīgo klases (classis Arachnida), helicerātu apakštipa (subphylum Chelicerata), posmkāju tipa (phylum Arthropoda)

Saistītie šķirkļi

  • ērces
  • helicerāti
  • mezostigmātu ērces
  • parazītveida ērces
  • posmkāji
  • zirnekļveidīgie

Satura rādītājs

  • 1.
    Dzimtai raksturīgās pazīmes
  • 2.
    Sastopamība. Biotops
  • 3.
    Sistemātika
  • 4.
    Saimnieciskā nozīme
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Dzimtai raksturīgās pazīmes
  • 2.
    Sastopamība. Biotops
  • 3.
    Sistemātika
  • 4.
    Saimnieciskā nozīme
Dzimtai raksturīgās pazīmes

Euzerconidae dzimtas ērces ir salīdzinoši lielas, 0,7–1,5 mm garas, ovālas līdz iegarenas formas, bālas, gaiši līdz tumši brūnā krāsā. Muguras pusi tām sedz viens nedalīts holodorsālais vairogs. Ventrālajam vairogam ir raksturīgs liels skaits poru. Peritremālās un parapodālās plāksnītes parasti ir saplūdušas un aizmugures daļā savienojas ar ventrālo vairogu. Gnatosoma ir liela. Pedipalpas un heliceras ir labi izteiktas.

Trinizercon ģints ērces no citām Euzerconidae dzimtas ģintīm atšķiras ar dzimumatveri, kura mātītēm ir apgriezta burta “Y” veidā, kā arī ar latiginālajiem vairodziņiem, kuri priekšpusē nav savienoti kopā, un sternālā vairoga otro matiņu pāri, kas atrodas sternālā vairoga ovālo poru sānos. Euzerconidae dzimtā tikai Trinizercon ģints ērcēm uz III kāju pāra ciskām atrodas raksturīgi astoņi matiņi. Etazercon ģints mātītēm latiginālo un mezoginālo vairodziņu malas veido burtu “H”. Pseudoeuzercon ērcēm idiosomas malējo matiņu garums ir vismaz trīs reizes lielāks par anālā vairoga garumu.

Euzerconidae dzimtas ērces ir līdzīgas Diplogyniidae ērcēm (Celaenopsoidea), bet atšķiras no tām, jo Euzerconidae mātītēm sānu vairodziņi nav atdalīti no ventrālā vairoga un anālais vairogs ir atdalīts no ventrālā vairoga. Euzerconidae ērcēm aizmugurējie metasternālie elementi nav saistīti ar sternālo vairogu un veido nelielus vairodziņus dzimumatveres tuvumā. 

Sastopamība. Biotops

Euzerconidae dzimtas ērces ir plaši izplatītas Jaunās un Vecās pasaules tropiskajā daļā un bieži vien ir saistītas ar cukurvabolēm (Coleoptera, Passalidae), kā arī ar citu sugu vabolēm. Dažas Euzerconidae sugas sastopamas arī Nearktikas mērenajā joslā. Sugas Euzercon latus ērces ir saistītas ar cukurvaboļu sugu Popilius disjunctus (Coleoptera, Passalidae), kura sastopama Amerikas Savienoto Valstu (ASV) austrumu daļā. Šo ērču novērojumi ir parādījuši, ka sugas nepieaugušie īpatņi barojas ar mirušiem posmkājiem un ka tās pēc būtības ir maitēdājas. Tāpat tie barojas arī ar sēnēm, kas atrodas trūdošā koksnē vai zemsedzē, kur uzturas cukurvaboles. Vairums ērču sugu nepieaugušo ērču uzturas cukurvaboļu veidotajās galerijās koksnē, bet nav sastopamas uz pašām vabolēm.

Prestons Hanters (Preston E. Hunter) un Roberts Deiviss (Robert Davis) ir novērojuši, ka tikai pieaugušās Euzercon latus ērces uzturas uz vabolēm. Tās parasti atrodamas uz to vēdera koksām un uz galvas starp cukurvaboles acīm. No apsekotajām 1142 cukurvabolēm uz 318 bija atrastas 827 pieaugušās E. latus ērces. Tāpat šie zinātnieki laboratorijas apstākļos novērojuši, ka pieaugušās E. latus ērces barojas ar kolembolu (Insecta, Collembola) olām un neaktīvajām kolembolām. Savukārt kustībā esošās kolembolas šīs ērces neinteresēja. E. latus ērces neuzbruka cukurvabolēm vai kā citādi tām nenodarīja kaitējumu. Pašreiz vairāk datu par Euzerconidae dzimtas ērču barošanās paradumiem nav pieejami.

Sistemātika

Euzerconidae (Trägårdh, 1938) [=Dipleuzerconinae (van-Daele, 1976)] dzimtā pašreiz aprakstītas 13 dzimtas un 24 sugas:

Dzimtas Sugas 

Euzercon (Berlese, 1888)

Euzercon anatonon (Hunter, Rosario, 1991), uz Passalus (Passalus) interstitialis (Coleoptera, Passalidae), Meksika
  Euzercon balzani (Berlese, 1888)
  Euzercon brachys (Hunter, Rosario, 1991), uz Passalus (Passalus) punctiger (Coleoptera, Passalidae), Meksika
  Euzercon brasiliensis (Wisniewski, Hirschmann, 1992), uz Passalidae (Coleoptera), Brazīlija
  Euzercon dolichos (Hunter, Rosario, 1991), uz Passalus (Passalus) interstitialis (Coleoptera), Meksika
  Euzercon hyatti (Hunter, Rosario, 1991) [=Euzercon balzani (Hyatt, 1964)], uz Passalus cognatus (Passalidae), Meksika
  Euzercon latus (Banks, 1909) (Funk, 1980)
  Euzercon subtermion (Hunter, Rosario, 1991), uz Heliscus tropicus (Coleoptera, Passalidae), Meksika
Etazercon (P. E. Hunter, R. M. T. Rosario, 1989) Etazercon starri (P. E. Hunter, R. M. T. Rosario, 1989), uz Passalus (Passalus) jansoni (Bates) (Coleoptera, Passalidae), Kostarika
Euzerconiella (J. Wisniewski, W. Hirschmann, 1992) Euzerconiella ghanae (J. Wisniewski, W. Hirschmann, 1992)
Euzerconoides (R. C. Funk, 1980) Euzerconoides eta (R. C. Funk, 1980), Filipīnas
  Euzerconoides columbiensis (Wisniewski, Hirschmann, 1992), uz Passalidae (Coleoptera), Kolumbija
Karkinoeuzercon (R. C. Funk, 1980) Karkinoeuzercon epsilon (R. C. Funk, 1980), Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
Microeuzercon (R. C. Funk, 1976) Microeuzercon alpha (R. C. Funk, 1975), KDR
  Microeuzercon beta (R. C. Funk, 1975), KDR
  Microeuzercon gamma (R. C. Funk, 1975), KDR
  Microeuzercon sigma (R. C. Funk, 1975), KDR
  Microeuzercon tau (R. C. Funk, 1975), Gana
Neoeuzercon (R. C. Funk, 1980) Neoeuzercon diplopodophilus (R. C. Funk, 1980), Panama
Paraeuzercon (R. C. Funk), 1980 Paraeuzercon delta (R. C. Funk, 1980), Gana
Pseudoeuzercon (R. C. Funk, 1980) Pseudoeuzercon seeversi (R. C. Funk, 1980), Kolumbija
Synaptoeuzercon (R. C. Funk, 1980) Synaptoeuzercon zeta (R. C. Funk, 1980)
Trichotoeuzercon (R. C. Funk, 1980) Trichotoeuzercon nu (R. C. Funk, 1980)
Trinizercon (P. E. Hunter, R. M. T. Rosario, 1989) Trinizercon atyeoi (P. E. Hunter, R. M. T. Rosario, 1989), uz Passalus (Passalus) interruptus (Lineo) (Coleoptera, Passalidae), Trinidada, Filipīnas
Alloeuzercon (Jin, Yi, 2021) Alloeuzercon seemani (Jin, Yi, 2021), uz Passalidae (Coleoptera), Ķīna
Saimnieciskā nozīme

Nav zināma. 

Saistītie šķirkļi

  • ērces
  • helicerāti
  • mezostigmātu ērces
  • parazītveida ērces
  • posmkāji
  • zirnekļveidīgie

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Interneta arhīvi, Džoels Hallans (red.), Euzerconidae (Internet Archives, Joel Hallan (ed.) Euzerconidae)
  • Kolumbijas NaturaListCO mājaslapa, Euzerconidae (NaturaListaCO Colombia, Euzerconidae)
  • Pasaules Bioloģiskās Daudzveidības Datubāze, Euzerconidae (Global Biodiversity Information Facility, Euzerconidae)
  • Ūdens un sauszemes dzīvnieku ģinšu reģistrs (Interim Register of Marine and Nonmarine Genera)

Ieteicamā literatūra

  • Baker, E.W. and Wharton, G.W., An introduction to acarology, New York, Macmillan, 1952.
  • Funk, R.C., 'An investigation of the Euzerconidae (Mesostigmata: Celaenopsidae) based on the procedures of numerical taxonomy', First International Congress of Acarology in 1963, Acarologia, 1964, pp. 127–132.
  • Hunter, P.E. and Davis, R., 'Mites associated with the Passalus beetles, III, Life stages and observations on biology of Euzercon latus (Banks) (Acarina: Euzerconidae)', Acarologia, 7/1, 1965, pp. 30–42.
  • Lindquist, E.E., Walter, D.E., and Krantz, G.W., A manual of Acarology, 3rd edn., Lubbock, Texas Tech, 2009.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Trägårdh, I., 'Contributions towards the comparative morphology and phylogeny of the Mesostigmata, IV, On the Celaenopsidae and Euzerconidae', Entomologisk Tidskrift, 62, 1941, pp. 169–176.

Ineta Salmane "Euzerconidae ērces". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/153446-Euzerconidae-%C4%93rces (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/153446-Euzerconidae-%C4%93rces

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana