AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 28. augustā
Ineta Salmane

Fedrizziidae ērces

Fedrizziidae dzimtas ērces pieder pie Fedrizzioidea virsdzimtas (superfamilia Fedrizzioidea), mezostigmātu ērču kārtas (order Mesostigmata), parazītveida ērču virskārtas (superorder Parasitiformes), ērču apakšklases (subclassis Acari), zirnekļveidīgo klases (classis Arachnida), helicerātu apakštipa (subphylum Chelicerata), posmkāju tipa (phylum Arthropoda)

Saistītie šķirkļi

  • ērces
  • helicerāti
  • mezostigmātu ērces
  • parazītveida ērces
  • posmkāji
  • zirnekļveidīgie

Satura rādītājs

  • 1.
    Dzimtai raksturīgākās pazīmes
  • 2.
    Sastopamība. Biotops
  • 3.
    Sistemātika
  • 4.
    Saimnieciskā nozīme
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Dzimtai raksturīgākās pazīmes
  • 2.
    Sastopamība. Biotops
  • 3.
    Sistemātika
  • 4.
    Saimnieciskā nozīme
Dzimtai raksturīgākās pazīmes

Fedrizziidae dzimtas ērces ir 0,7–1,6 mm garas, ar nedalītu holodorsālu vairogu, labi sklerotizētas, apaļas, sfēriskas, tā ārēji līdzinoties Uropodina ērcēm (Acari, Mesostigmata). 

Fedrizziidae dzimtas ērcēm mezoginālie un latiginālie vairogi ir labi attīstīti. Mezoginālie, latiginālie un vaginālie sklerīti ir reducējušies (vai to nav). Sternoginālais vairogs un pāra vai arī saplūdušie sternoginālie elementi nosedz epiginālo apvidu. Ventrālais un anālais vairogs var būt atdalīti, vai arī anālais vairogs var būt neuzkrītoši savienots ar ventrālo vairogu. Tritosternuma zariņi ir brīvi, nesavienoti. Pedipalpu stilba un ciskas posmi var būt saplūduši. Kornikulas atrodas gnatosomas priekšpusē un pēc formas atgādina rokas. Tektums ir trijstūrveida ar izteiktu vidējo izaugumu. Heliceru kustīgais pirksts ir ar diegveida izaugumiem, kas veido savdabīgas otiņas. Pirmā kāju pāra ķepiņām nav nagu. Visas kājas ir īsas. I pāra kājas tievākas par pārējām kājām. II–IV kāju pāra ķepiņām ir nadziņi un piesūcekņi. Mātītēm vidējais vairodziņš ir salīdzinoši liels, sānu vairodziņi ir gareniski izstiepti. Epiginālā vairoga nav. Mātītes dzimumatvere atrodas aiz sternālā vairoga. 

Ģints Holostethus atšķiras no parējām Fedrizziidae dzimtas ģintīm ar lielu matiņu skaitu uz muguras vairoga. Mātītēm sternoginālais vairogs ir apgriezta zvana formā. Latiginālais vairogs ir garš un šaurs. Aiz IV kāju pāra koksām atrodas liels ventrālais vairogs (citās ģintīs ventrālais vairogs ir 1/3 līdz 1/2 no attāluma starp IV kāju pāra koksām un anālo atveri). Ģints tēviņiem ģenitālā atvere ir ovāla vai apaļa un atrodas starp II un III kāju pāra koksām. Pirmie sternālā vairoga matiņi ir lapas formā. Tektums ir iegarens, mēles formā. Sternoginālie, sternālie un jugulārie vairogi ir saplūduši. 

Dzimtas Fedrizziidae un Klinckowstroemiidae morfoloģiski ir ļoti līdzīgas, abām arī saimniekorganismi ir cukurvaboles (Coleoptera, Passalidae). Dzimtas atšķiras tikai ar mātīšu ģenitālā vairoga formu un bioģeogrāfisko izplatību. 

Sastopamība. Biotops

Fedrizziidae dzimtas ērces sastopamas Centrālamerikā, Dienvidamerikā un Klusā okeāna dienvidrietumu teritorijā esošo salu, arī Austrālijas un Jaunzēlandes tropu joslā. Tās galvenokārt sastopamas uz cukurvabolēm (Coleoptera, Passalidae). Dažas šo ērču sugas nav atrastas tieši uz cukurvabolēm, bet to apdzīvotās dzīvotnēs. Ir zināmi gadījumi, kad Fedrizziidae ērces atrastas uz citiem kukaiņiem (Insecta), daudzkājiem (Myriapoda) vai čūskām (Reptilia). Heliceru kustīgā pirksta diegveida izaugumi ļauj domāt, ka Fedrizziidae ērces barojas ar cukurvaboļu dziedzeru izdalījumiem. Tomēr šāda parādība nekad nav novērota. Ouvens Sīmens (Owen D. Seeman) ir novērojis, ka Fedrizziidae dzimtas ērces, piemēram, Fedrizzia sellnicki un Neofedrizzia camini, barojas ar nematodēm vai ir maitēdājas. Pieaugušās ērces izmanto heliceru diegveida izaugumus, lai pārvietotu mirušo sīkposmkāju ķermeņa šķidrumus savā mutes atverē. Nepieaugušās ērces ir brīvi dzīvojošas, sastopamas cukurvaboļu apdzīvotās vietās – tādās kā trūdoša koksne, sēnes –, kur, visticamāk, barojas ar nematodēm (Nematoda). Pieaugušās Fedrizziidae ērces uzturas uz cukurvaboļu krūšu daļas, galvkrūtīm un galvas apakšpuses. 

Fedrizziidae dzimtas ērcēm laboratorijas apstākļos novērota parādība, ka tēviņi gan pirms, gan arī pēc kopulācijas apsargā mātītes. Būtiskas pārvērtības notiek, deitonimfām pārejot pieaugušas ērces stadijā. Deitonimfām uz visa ķermeņa ir salīdzinoši gari matiņi. Pieaugušām ērcēm tie ir īsi, bieži vien nepārsniedz 5 µm. Izņēmums ir sternālie, paraanālie un muguras daļas aizmugurējie matiņi.

Sistemātika

Fedrizziidae (Trägårdh, 1937) ērču dzimtā zināmas četras ģintis un 34 sugas: 

Ģintis Sugas 
Fedrizzia (G. Canestrini, 1884) Fedrizzia abradoalves (Seeman, 2007)
  Fedrizzia bornemisszai (Womersley, 1959)
  Fedrizzia carabi (Womersley, 1959)  [= Fedrizzia unospina (Karg, 1997)]
  Fedrizzia derricki (Womersley, 1959)
  Fedrizzia gilloglyi (Seeman, 2007)
  Fedrizzia grossipes (G. Canestrini, 1884)
  Fedrizzia latus (Schweizer, 1956)
  Fedrizzia oudemansi (Womersley, 1959)
  Fedrizzia parvipilus (Seeman, 2007)
  Fedrizzia sellnicki (Womersley, 1959)
  Fedrizzia strandi (Oudemans, 1927) [= Toxopeusia strandi (Oudemans, 1927)]
Neofedrizzia (Womersley, 1959) Neofedrizzia bicornis (Karg, 1997) [= Fedrizzia scutata (Womersley, 1959)]
  Neofedrizzia brooksi (Womersley, 1959)
  Neofedrizzia bunyas (Seeman, 2007)
  Neofedrizzia camini (Womersley, 1959)
  Neofedrizzia canestrinii (Womersley, 1959)
  Neofedrizzia cynota (Womersley, 1959)
  Neofedrizzia gayi (Womersley, 1959)
  Neofedrizzia gloriosa (Berlese, 1910)
  Neofedrizzia gordoni (Seeman, 2007)
  Neofedrizzia gorirossiae (Womersley, 1959)
  Neofedrizzia helenae (Seeman, 2007)
  Neofedrizzia imparmentum (Seeman, 2007)
  Neofedrizzia janae (Seeman, 2007)
  Neofedrizzia laevis (Canestrini, 1884) [= Fedrizzia laevis (Canestrini, 1884)]
  Neofedrizzia leonilae (Rosario, Hunter, 1984)
  Neofedrizzia lepas (Seeman, 2007)
  Neofedrizzia sulawesi (Seeman, 2007)
  Neofedrizzia tani (Pope, Chernoff, 1979)
  Neofedrizzia tragardhi (Womersley, 1959)
   Neofedrizzia vidua (Womersley, 1959)
  Neofedrizzia vitzthumi (Oudemans, 1927) [= Toxopeusia vitzthumi (Oudemans, 1927)]
Parafedrizzia (Womersley, 1959) Parafedrizzia buloloensis (Womersley, 1959)
Holostethus (Karg, Schorlemmer, 2011) Holostethus longosetis (Karg, Schorlemmer, 2011)
Saimnieciskā nozīme

Nav zināma. 

Saistītie šķirkļi

  • ērces
  • helicerāti
  • mezostigmātu ērces
  • parazītveida ērces
  • posmkāji
  • zirnekļveidīgie

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Interneta arhīvi, Džoels Hallans (red.), Fedrizziidae (Internet Archives, Joel Hallan (ed.) Fedrizziidae)
  • Pasaules Bioloģiskās Daudzveidības Datubāze, Fedrizziidae (Global Biodiversity Information Facility, Fedrizziidae)

Ieteicamā literatūra

  • Baker, E.W. and Wharton, G.W., An introduction to acarology, New York, Macmillan, 1952.
  • Karg, W. and Schorlemmer, A., 'New insights into the systematics of Parasitiformes (Acarina) with new species from South America', Acarologia, 51/1, 2011, pp. 3–29.
  • Lindquist, E.E., Walter, D.E., and Krantz, G.W., A manual of Acarology, 3rd ed., Lubbock, Texas Tech, 2009.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Seeman, O.D., 'The immature life stages of the Fedrizziidae (Mesostigmata: Fedrizzioidea)', Acarologia, 41, 2000, pp. 39–52.
  • Seeman, O.D., 'Mites and passalid beetles: diversity, taxonomy and biogeography', Ph. D. thesis, The University of Queensland, 2002, p. 339.
  • Seeman, O.D., 'Myriad Mesostigmata associated with log-inhabiting arthropods', in: Acarology: Proceedings of the 10th International Congress (Ed. by Halliday, R. B., Walter, D. E., Proctor, H., Norton, R. A., Colloff, M.), CSIRO Publishing, Canberra, 2001.
  • Seeman, O.D., 'Revision of the Fedrizziidae (Acari: Mesostigmata: Fedrizzioidea)', Zootaxa, 1480, 2007, pp. 1–55.

Ineta Salmane "Fedrizziidae ērces". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 28.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4057 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana