Fedrizziidae dzimtas ērces ir 0,7–1,6 mm garas, ar nedalītu holodorsālu vairogu, labi sklerotizētas, apaļas, sfēriskas, tā ārēji līdzinoties Uropodina ērcēm (Acari, Mesostigmata).
Fedrizziidae dzimtas ērcēm mezoginālie un latiginālie vairogi ir labi attīstīti. Mezoginālie, latiginālie un vaginālie sklerīti ir reducējušies (vai to nav). Sternoginālais vairogs un pāra vai arī saplūdušie sternoginālie elementi nosedz epiginālo apvidu. Ventrālais un anālais vairogs var būt atdalīti, vai arī anālais vairogs var būt neuzkrītoši savienots ar ventrālo vairogu. Tritosternuma zariņi ir brīvi, nesavienoti. Pedipalpu stilba un ciskas posmi var būt saplūduši. Kornikulas atrodas gnatosomas priekšpusē un pēc formas atgādina rokas. Tektums ir trijstūrveida ar izteiktu vidējo izaugumu. Heliceru kustīgais pirksts ir ar diegveida izaugumiem, kas veido savdabīgas otiņas. Pirmā kāju pāra ķepiņām nav nagu. Visas kājas ir īsas. I pāra kājas tievākas par pārējām kājām. II–IV kāju pāra ķepiņām ir nadziņi un piesūcekņi. Mātītēm vidējais vairodziņš ir salīdzinoši liels, sānu vairodziņi ir gareniski izstiepti. Epiginālā vairoga nav. Mātītes dzimumatvere atrodas aiz sternālā vairoga.
Ģints Holostethus atšķiras no parējām Fedrizziidae dzimtas ģintīm ar lielu matiņu skaitu uz muguras vairoga. Mātītēm sternoginālais vairogs ir apgriezta zvana formā. Latiginālais vairogs ir garš un šaurs. Aiz IV kāju pāra koksām atrodas liels ventrālais vairogs (citās ģintīs ventrālais vairogs ir 1/3 līdz 1/2 no attāluma starp IV kāju pāra koksām un anālo atveri). Ģints tēviņiem ģenitālā atvere ir ovāla vai apaļa un atrodas starp II un III kāju pāra koksām. Pirmie sternālā vairoga matiņi ir lapas formā. Tektums ir iegarens, mēles formā. Sternoginālie, sternālie un jugulārie vairogi ir saplūduši.
Dzimtas Fedrizziidae un Klinckowstroemiidae morfoloģiski ir ļoti līdzīgas, abām arī saimniekorganismi ir cukurvaboles (Coleoptera, Passalidae). Dzimtas atšķiras tikai ar mātīšu ģenitālā vairoga formu un bioģeogrāfisko izplatību.