Regbija pirmsākumi Latvijā saistāmi ar 1960. gadu. Regbijs Latvijā ir amatieru sporta veids, kurā notiek regulāri valsts čempionāti, un valstsvienība piedalās starptautiskās sacensībās. Latvijas regbija lielākais panākums ir bijis regbija 7 izlases piedalīšanās Pasaules kausa sacensībās 1993. gadā.

Pirmie regbija (rugby union) treniņi un spēles Latvijā notika 1960. gadā, kad interesentus pulcēja Vladimirs Martinsons, kurš regbiju iepazina, studējot Maskavā. V. Martinsons sāka strādāt VEF rūpnīcā, tur arī izveidojot pirmo komandu. 1960. gada augustā notika pirmā regbija spēle Latvijā, kad Rīgā pie VEF komandas ciemojās Maskavas studentu vienība. 1963. gadā tika dibināta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Regbija federācija, bet 1964. gadā norisinājās pirmais Latvijas čempionāts, kurā piedalījās piecas komandas.

1965. gadā nozīmīgs notikums bija Čehoslovakijas komandas Prāgas Spartak ierašanās, bet pāris nākamajos gados Latvijas regbisti piedalījās arī starptautiskos mačos ar Polijas, Bulgārijas, Vācijas Demokrātiskās Republikas un Rumānijas regbistiem, līdz 1967. gadā VEF komanda, pastiprināta ar spēlētājiem no citām Latvijas vienībām, debitēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) meistarsacīkstēs, sākot spēlēt pirmajā līgā jeb pēc ranga otrajā PSRS čempionāta līmenī. VEF tā arī neizdevās iekļūt PSRS čempionāta augstākajā līgā, bet 1976. gadā PSRS meistarsacīkstēs sāka piedalīties Jelgavas RAF komanda, kam gan arī neizdevās iekļūt PSRS augstākajā līgā. 1991. gadā “RAF-Latvija” beidzot uzvarēja PSRS pirmajā līgā, izcīnot ceļazīmi uz augstāko līgu, taču tas izrādījās pēdējais PSRS čempionāts. 1992. gadā “RAF-Latvija” aizvadīja vienu sezonu Ukrainas atklātajā čempionātā, izcīnot sudraba medaļas, bet pēc Latvijas regbijā par galvenajām sacensībām kļuva nacionālais čempionāts.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas Regbija federācija iekļāvās abu lielāko starptautisko savienību sastāvā – 1991.gadā Starptautiskajā Regbija federācijā (International Rugby Football Board, IRFB) un 1992. gadā Starptautiskajā Regbija amatieru federācijā (Federation Internationale de Rugby Amateur, FIRA). Uzreiz arī Latvijas regbijs piedzīvoja savu arvien lielāko notikumu un panākumu – tikko izveidotā regbija 7 (rugby sevens) Latvijas izlase iekļuva 1993. gada Pasaules kausa finālturnīrā regbijā 7 (Rugby World Cup Sevens), kas notika Skotijas vēsturiskās galvaspilsētas Edinburgas leģendārajā stadionā Murrayfield. Zīmīgi, ka padomju okupācijas laikā Latvijā spēlēja tikai klasisko regbiju, bet regbijs 7 Latvijā būtībā bija jaunums. Lai izcīnītu tiesības spēlēt Pasaules kausa finālturnīrā, 1992. gadā Latvijas regbija 7 izlasei bija jāuzvar kvalifikācijas turnīrā, kur izspēlēja sabrukušajai PSRS pienākušos pēdējo – 24. – vietu finālturnīrā. Lai gan PSRS regbija rangā Latvija bija zemāk par Krieviju, Gruziju un Lietuvu, Latvijas regbisti trenera Ulda Bautra vadībā sensacionāli uzvarēja atlases turnīrā Maskavā, vispirms ar 20:5 pieveicot Gruziju, bet izšķirošajā spēlē pēdējās sekundēs izlīdzinot rezultātu un izraujot uzvaru 12:10 pār Krieviju. Pasaules kausā Edinburgā latviešu regbisti pie uzvarām netika, piedzīvojot zaudējumus visās piecās spēlēs – Fidži (0:42), Rumānijai (5:22), Dienvidāfrikai (5:47), Japānai (14:21) un Velsai (7:36). Latvijas regbija 7 izlase bija tuvu arī iekļūšanai 1997. gada Pasaules kausa finālturnīrā, bet izšķirošajā atlases spēlē zaudēja Dienvidkorejai. Tā bija pēdējā reize, kad Latvijas regbisti reāli pretendēja uz vietu Pasaules kausā.

Klasiskajā regbijā Latvijas izlase Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs debitēja 1993. gada maijā, kad atlases pirmās kārtas izšķirošajā mačā Rīgā ar 5:27 zaudēja Vācijas regbistiem, neturpinot cīņu par ceļazīmi. Grupas otrajā spēlē latviešu regbisti svinēja principiālu uzvaru Lietuvā (7:6). 1999. gada Pasaules kausa kvalifikācijas pirmajā posmā Latvijas izlase izcīnīja trīs uzvaras četros mačos, bet turpināt cīņu otrajā atlases kārtā liedza zaudējums Horvātijai. 2003. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā Latvijas regbisti pārvarēja pirmo atlases kārtu, ar četrām uzvarām piecās spēlēs izcīnot otro vietu sešu komandu grupā, taču otrajā atlases posmā Latvijas regbisti piedzīvoja zaudējumus visās četrās spēlēs, netiekot tālāk. Pēc tam Latvijas izlase Pasaules kausa kvalifikācijas turnīros vairs nav pārvarējusi atlases pirmo kārtu. Tagad Pasaules kausa atlase tradicionāli risinās Eiropas čempionāta ietvaros.

Kopš 1992. gada Latvijas regbija izlase piedalās Eiropas čempionātā, kas šajā laikā vairākkārt mainījis nosaukumu un izspēles kārtību. 1992. gadā Latvijas izlase sāka spēlēt FIRA Trophy trešajā divīzijā, savā grupā četru komandu konkurencē ieņemot otro vietu aiz Gruzijas. Sākot ar 2000. gadu, turnīra nosaukums mainījās uz Eiropas Nāciju kausu (European Nations Cup), kur Latvijas izlase turpināja spēlēt trešajā divīzijā, bet 2006. gadā izcīnīja ceļazīmi uz otro divīziju, turpmāk spēlējot divīzijas pēc spēka otrajā grupā 2B. 2016. gadā Eiropas čempionāts jau ar nosaukumu Eiropas Regbija starptautiskais čempionāts (Rugby Europe International Championships) atkal tika reformēts, Latvijas izlasei arvien paliekot trešajā līmenī, kas tagad saucās Pirmā konference (Conference 1). 2018. gadā Latvijas izlase palika pēdējā vietā Pirmās konferences Ziemeļu grupā, izkrītot uz Otro konferenci, taču jau nākamajā ciklā latviešu regbisti uzvarēja Otrās konferences Ziemeļu grupā, atgriežoties Pirmajā konferencē.

Kopš 2002. gada Latvijas izlase piedalās Eiropas čempionātā regbijā 7 (Rugby Europe Sevens). 2011. gadā Eiropas čempionāts tika sadalīts pēc spēka trīs līmeņos, kur Latvija sākotnēji bija iekļauta pēc ranga trešajā sacensību līmenī jeb Pirmajā konferencē, bet 2013. gadā latviešu regbisti izcīnīja 1. vietu konferencē un ceļazīmi klasi augstākā līmenī, turpmāk spēlējot pēc spēka otrajā līmenī jeb Trophy turnīrā. Lielāko panākumu šajā sacensībās Latvijas regbisti guva 2015. gadā, izcīnot trešo vietu, kas deva tiesības piedalīties 2016. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kur gan 12 komandu konkurencē latvieši palika pēdējā vietā.

Sievietes Latvijā spēlē tikai regbiju 7. Pirmo spēli Latvijas sieviešu regbija 7 izlase aizvadīja 2006. gadā, tiekoties ar Lietuvas regbistēm. 2007. gadā latviešu pirmā sieviešu regbija komanda SK “Imanta” sāka piedalīties Lietuvas atklātajā čempionātā regbijā 7, bet Latvijas meistarsacīkstes regbijā 7 sievietēm notiek kopš 2010. gada. 2007. gadā Latvijas sieviešu regbija 7 izlase debitēja Eiropas čempionātā, kur labāko panākumu latviešu regbistes guva 2016. gadā, uzvarot Pirmajā konferencē jeb Eiropas trešajā līmenī un tiekot klasi augstāk uz Trophy turnīru, kur latvietes noturējās divus gadus, 2019. gadā atgriežoties Pirmajā konferencē.

Latvijā nedaudz ir spēlēts vēl viens sporta veida paveids – līgas regbijs (rugby league), kur 2007. gadā tika izveidota Latvijas izlase, kas 2010. gadā vienīgo reizi piedalījās Eiropas čempionāta B grupā (Rugby League European Championship B), ciešot sagrāves pret Krieviju (4:54) un Ukrainu (0:112), bet 2015. gadā pat aizvadīja vienu spēli Pasaules kausa kvalifikācijas priekšsacīkstēs, Upesciemā ar 12:32 zaudējot Spānijai. Pēc tam šo regbija variantu Latvijā oficiālā līmenī vairs nespēlē.

Uzreiz pēc valstiskās neatkarības atgūšanas sāka risināties Latvijas meistarsacīkstes regbijā. 2022. gadā Latvijas čempionātā klasiskajā regbijā piedalījās piecas komandas. Tāpat ik gadu notiek Latvijas kausa izcīņa, kur parasti sacenšas tās pašas vienības, kas valsts čempionātā. Latvijas čempionāts un kausa izcīņa ik gadu risinās arī regbijā 7. Savukārt sievietēm Latvijas čempionāts notiek tikai regbijā 7, kurā 2022. gadā sacentās četras vienības, neskaitot vēl klāt pieaicinātās pāris Lietuvas vienības.

Ilgus gadus vienīgie divi profesionālie regbisti Latvijā bijuši Uldis Saulīte un Jurijs Baranovs, kuri vairāk nekā 20 gadus spēlējuši spēcīgākajā Krievijas klubā Krasnojarskas Jeņisej, turpinot to darīt pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Abi regbisti vairs nespēlē Latvijas izlasē.

Latvijas izlase gan klasiskajā, gan jo īpaši regbijā 7 savu labāko laiku piedzīvoja neatkarības pirmajos gados, kad komandas līderi bija Vladimirs Ņikonovs un Armands Višņevskis, kuri arī pēc spēlētāja karjeras beigām turpināja aktīvi darboties Latvijas regbijā. 90. gados nozīmīgi Latvijas regbija spēlētāji bija arī Aleksandrs Karaulovs, Vjačeslavs Sņetkovs, Nikolajs Petjuņins, Lauris Ērenpreiss.

2021. gadā par Latvijas regbija vērtīgāko spēlētāju atzīts Dāvis Bajārs, bet iepriekš par Latvijas regbija gada labākajiem spēlētājiem atzīti Māris Streikišs, Emīls Balodis, Roberts Deividsons, Viktors Silvoniks, Leno Bramanis, kā arī J. Baranovs un U. Saulīte. 12 gadus pēc kārtas (2008–2019) Latvijas čempionāta rezultatīvākais spēlētājs bija Kristaps Bērziņš. Ilgus gadus Latvijas izlasē spēlējuši arī Jānis Skuja, Guntis Cirša, Valters Raņķis, Ruslans Kotļevs.

Latvijas izlasē arvien vairāk tiek piesaistīti arī ārzemēs dzimuši spēlētāji no regbija lielvalstīm, kuriem var atrast latviešu saknes. Latvijas izlasē regulāri spēlē brāļi R. un Tomass Deividsoni, kuru vectēvs bija latvietis. R. Deividsons debitēja Latvijas izlasē 2015. gadā un vien piecu gadu laikā ar 15 spēlēs gūtajiem 169 punktiem kļuva par visu laiku rezultatīvāko Latvijas izlases spēlētāju klasiskajā regbijā. 2022. gadā Latvijas izlasē sāka spēlēt francūzis Dimitrijs Fundū (Dimitri Foundoux), kuram arī viens no vecvecākiem ir no Latvijas.

Sievietēm visbiežāk – trīs reizes – par Latvijas gada labāko regbisti atzīta Zane Sirsniņa.

Latvijas regbija izlase spēlē Eiropas čempionāta Pirmās konferences Ziemeļu grupā, kur 2022. gadā piecu komandu konkurencē palika 3. vietā, apsteidzot Luksemburgu un Ungāriju, bet palaižot priekšā Zviedriju un Čehiju.

Pirmā konference ir Eiropas regbija ceturtais līmenis (kontinenta 19.–28. izlases) – Eiropas regbija lielvalstis spēlē “Sešu nāciju” turnīrā (Anglija, Skotija, Velsa, Īrija, Francija un Itālija), nākamās sešas labākās izlases sacenšas Rugby Europe Championship, vēl sešas vienības startē Rugby Europe Trophy, savukārt Conference 1 ir desmit komandas, kas sadalītas divās reģionālajās grupās pa piecām vienībām, bet zemāk vēl ir Otrā konference un Attīstības divīzija.

Latvijas regbija 7 izlase 2022. gadā palika 11. vietā Eiropas čempionāta pēc spēka otrajā līmenī – Trophy turnīrā, kur sacenšas 12 izlases, bet kontinenta labākās desmit regbija 7 izlases sacentās Championship turnīrā. Latvijas sieviešu regbija 7 izlase 2022. gadā izcīnīja trešo vietu Eiropas čempionāta pēc spēka trešajā līmenī – Pirmajā konferencē.

Kopš 2012. gada Latvijā dominē un valsts čempionu titulu ir izcīnījuši divi regbija klubi – “Miesnieki” un “Livonia”. 2021. gadā piekto reizi par Latvijas čempioniem kļuva “Garkalne/Livonia”, bet gadu iepriekš jau savu 13. Latvijas čempionu titulu izcīnīja “Miesnieki”. Abi vadošie Latvijas klubi regulāri arī piedalās Baltijas Top līgā, kur gan tradicionālo toni nosaka un pirmās divas vietas ieņem Lietuvas vienības. Trešais spēcīgākais Latvijas regbija klubs ir “Eži”, kas divreiz izcīnījis valsts čempionu titulu, bet 2022. gadā Latvijas čempionātā vēl piedalījās Valmieras “Fēnikss” un “Rāmavas Lāči”.

Ilgu laiku regbija galvenā spēļu vieta Latvijā bija Latvijas Universitātes stadions Rīgā, taču pēc šā stadiona nojaukšanas Latvijas regbija izlase ir izmēģinājusi dažādas mājvietas, vairākkārt aizvadot starptautiskās spēles Rīgas stadionā “Daugava”, tāpat arī Jelgavā un Valmierā, bet kopš 2019. gada par Latvijas izlases mājvietu var saukt Baldones stadionu. Vietējām spēlēm mājīgākā regbija arēna tradicionāli bijusi Upesciema stadions, kur bāzējas klubs “Livonia”. Tur arī ir notikušas Eiropas spēles regbijā 7. Gan Baltijas līgas, gan arī Latvijas čempionāta svarīgākās spēles vairākkārt notikušas arī Ogrē.

2022. gada jūlijā par Latvijas Regbija federācijas (LRF) prezidentu tika ievēlēts Kārlis Vents, neatkarības laikā kļūstot par septīto federācijas vadītāju. K. Vents šajā amatā pēc četru gadu darba nomainīja Aivaru Pilenieku, bet pirms tam LRF prezidenta amatā bijuši arī Andris Ozols, Juris Krivojs, Andris Deniņš, Juris Silovs un Aleksandrs Zuments.

90. gados Latvijas regbija izlases galvenais treneris bija U. Bautris, kurš pirmos 20 gadus arī trenēja Latvijas izlasi regbijā 7. U. Bautris spēlēja vēl PSRS čempionātā, bet pēc tam izveidoja regbija klubu “Miesnieki”. Savukārt kluba “Livonia” izveidotājs ir cits bijušais Latvijas izlases spēlētājs Vigo Valdavs. Dažādās regbija jomās darbojies arī Māris Šmits, kurš ilgu laiku bija LRF viceprezidents.

No 2000. līdz 2012. gadam Latvijas regbija izlasi vadīja V. Ņikonovs, kurš iepriekš bija izlases kapteinis, pēc tam sešus gadus Latvijas izlasi trenēja Krievijas speciālists Sergejs Ļisko (Сергей Лиско).

2021. gadā par Latvijas regbija izlases galveno treneri kļuva Valmieras kluba “Fēnikss” treneris Kristaps Staņa, bet iepriekšējais izlases vadītājs Gerijs Vokers (Garry Walker) kļuva par viņa konsultantu. Savukārt Latvijas regbija 7 izlases galvenais treneris 2022. gadā bija Arvis Pilenieks.

2019. gadā uzņemta režisora Raimonda Rudzāta dokumentālā filma “Džentlmeņu kods” par regbija kluba “Miesnieki” ikdienu.