Mūsdienās par debesmannu sauc ēdienu, kas pagatavots no mannas putraimiem un dzērveņu sulas. Atbilstība starp šo ēdienu un nosaukumu “debesmanna” veidojās 20. gs. sākumā, taču paralēli pastāv citi tā nosaukumi: sarkanais ēdiens, dzērveņu putas, ābolu uzsitums un citi. Vēsturiski attiecībā uz vienu recepti tiek lietoti vairāki nosaukumi, kā arī vienā vārdā dēvētas dažādas ēdienu variācijas. Šiem ēdieniem piešķirti dažādi nosaukumi; to pagatavošana laika gaitā mainījusies. Kopš 20. gs. 20. gadiem latviešu pavārgrāmatās šīs grupas desertus visbiežāk apzīmē ar nosaukumu “uzputenis”.

Vārds debesmanna latviešu valodā pārņemts no vācu valodas vārda Himmelspeise ‘debesu ēdiens’. Vācu valodā tas lietots kā sinonīms vārdam “manna” – Bībelē minētam mītiskam ēdienam, ko Dievs devis Izraēla tautai pēc 40 gadu klejojumiem pa tuksnesi. Latviešu valodā ar vārdu “manna” apzīmē smalkus kviešu putraimus, pamatojoties uz vizuālo līdzību. Deserts ar nosaukumu Himmelspeise zināms vienīgi Baltijā; Vācijā to sauc Griessschaum ‘mannas putas’.

Mūsdienās par debesmannu visbiežāk sauc ēdienu, kas pagatavots no mannas putraimiem un dzērveņu sulas un pasniegts ar pienu. Taču sinonīms “uzputenis” apvieno dažādas recepšu variācijas. Uzputeņus gatavo no ogu un augļu biezeņiem vai sulām ar cukuru, to iebiezināšanai un uzputošanai var tikt pievienoti gan olu baltumi, gan manna vai milti, gan želatīns. Pārsvarā izmantotas skābās ogas: dzērvenes, jāņogas, ērkšķogas, arī avenes un zemenes. Lieto arī rabarberus, iepriekš izceptus ābolus, ievārījumu un citus produktus. Pasniedz ar saldo krējumu, pienu vai vaniļas mērci.

Debesmannas vēsturi atklāj ēdienam raksturīgo pazīmju un nosaukuma izmantošanas attīstība. Mannas deserti ir zināmi ļoti daudzu tautu virtuvē, tomēr tādus, kas vārīti ogu sulā un uzputoti, lielākoties pazīst Ziemeļeiropā. Līdzīgu ēdienu gatavo Igaunijā, kur to sauc par rozā mannu, pazīst arī Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Latviešu virtuvē iespējama Ziemeļvalstu virtuvju ietekme, jo 18. gs. tikušas lietotas zviedru pavārgrāmatas, tomēr nosaukums liecina, ka visdrīzāk tas pārņemts no vācbaltiešu virtuves.

Par debesmannas priekšteci var uzskatīt vācu virtuvē ierasto augļu biezeni Mos, Mus, ko saputoja ar olu baltumiem vai mannas putraimiem. Šo desertu vācbaltiešu pavārgrāmatās dēvēja par Apfelschnee ‘ābolu sniegs’, Rote Mannaspeise ‘sārtais mannas ēdiens’, Himmelspeise. Vācbaltiešu virtuvē pazīstams arī deserts Auflauf ‘sacepums’ (latviski tulkots kā pūtelis vai kūsējums) – augļu biezenis ar olu baltumiem pēc uzputošanas tiek cepts krāsnī.

30. gados nostiprinājās vienots apzīmējums “uzputenis”, kas apvienoja līdzīgus desertus no augļiem, to biezeņiem, ogām un to sulām, kam pievieno cukuru, iebiezina ar olu baltumiem, mannu vai rudzu miltiem, atdzesē un sakuļ stingrās putās. Uzputeņiem raksturīgā biezā konsistence ir panākta ar kulšanu. Sākotnēji kūla ar karoti vai ar rīkstīti – tas bija laikietilpīgs process, receptēs norādīts, ka jākuļ vismaz stundu. Putojamā slotiņa atviegloja šo darbu, vēlāk tas tika mehanizēts. Izmaiņas tehnoloģiskajās iespējās ietekmēja ēdiena sastāvu. Latviešu pavārgrāmatās ieteikts masai pievienot želatīnu, bet 30. gadu otrajā pusē šāds ieteikums vairs neparādās. Ar mehānisku ierīci sakulta masa iegūst stingru konsistenci bez želatīna. Elektriskais mikseris šo procesu padara vēl ātrāku un vieglāku. Mūsdienās ogu vai augļu masas sastrādāšanai izmanto blenderi, arī tas ietekmē ēdiena pagatavošanas gaitu, un ogas vai augļi ne vienmēr pirms pagatavošanas tiek vārīti.

Laika gaitā par uzputeņiem sauktie ēdieni kļuva aizvien vienkāršāki. Jau 20. gs. 30. gados ēdiena cepšana krāsnī, kas ir sarežģītākā tā pagatavošanas versija, pavārgrāmatās pieminēta reti. Otrā pasaules kara laikā izdotajās taupības pavārgrāmatās uzputeņa pagatavošanā izmanto vienīgi vietējās ogas un miltus vai mannu, bet pasniegšanai – tikai pienu. Šī – vienkāršākā – ēdiena versija pavārgrāmatās un periodikā dominē līdz 20. gs. beigām, mainīgs ir tikai ogu un augļu komponents: ne tikai svaigi, bet arī konservēti augļi un ogas, rabarberi, burkāni. Latvijā turpina lietot nosaukumu “uzputenis”, bet trimdas medijos pastāvīgi lietots nosaukums “debesmanna”. 21. gs. pavārgrāmatās var saskatīt nošķīrumu – par debesmannu sauc desertu ar dzērvenēm, bet ar citām sastāvdaļām gatavotus saldēdienus – par uzputeņiem.

20. gs. debesmanna bija viens no biežāk gatavotajiem saldēdieniem Latvijā, pateicoties tā pieejamajām sastāvdaļām un vienkāršajai pagatavošanai. Latvijas virtuvē tam ir nozīmīga loma – tas demonstrē laika gaitā notikušās kulinārās transformācijas, to, kā ēdieni tiek pārņemti no citām kulinārajām kultūrām, kā tie tiek pielāgoti vietējām iespējām un ieradumiem un visbeidzot – iekļauti nacionālajā virtuvē, aizmirstot par to sākotnējo izcelsmi.

Debesmanna uzskatāma par latvisku ēdienu, kaut arī tas ir kulināro kultūru mijiedarbības rezultāts. Debesmannas recepte tiek attīstīta no vācbaltiešu virtuves, starpkaru periodā tā tiek pielāgota vietējiem apstākļiem. Tas nozīmē arī vietējo produktu izmantošanu un atteikšanos no importētajiem, piemēram, citroniem vai mandelēm, kas minēti iepriekšējās versijās. Toties paplašinās vietējo ogu un augļu klāsts – uzputeņus iesaka gatavot no āboliem, rabarberiem, dzērvenēm, jāņogām, zemenēm un arī no ieziemotiem augļiem: kaltētiem āboliem, ievārījuma vai marmelādes.

Kulinārijas vēsturē pastāvīgi sastopamas situācijas, kurās receptes un nosaukuma attiecības ir laikā mainīgas. To savstarpējās atbilstības veidošanās process ilustrē ēdiena vietu noteiktā kulinārajā kultūrā. Par ēdiena nostiprināšanos liecina arī tas, ka tā nosaukumu izmanto kā metaforu. Debesmannas gadījumā tā nozīme, kas balstīta uz rožaino krāsu, liecina, ka par ēdiena izskatu lietotāji ir vienisprātis.

Tēlainais nosaukums “debesmanna” attēlo ēdiena īpašo lomu citu desertu vidū. Sākotnēji tas bijis svētku ēdiens, vēlāk kļuvis arī par ikdienas maltītes noslēgumu. Tas ir demokrātisks, viegli pagatavojams un plaši pieejams saldais ēdiens. Mūsdienās debesmanna iegūst nostalģisku vērtību saistībā ar vārīto saldēdienu sarūkošo popularitāti, jo to vietā bieži stājas globālie deserti, kā, piemēram, siera kūka, mafini vai čijas sēklu pudiņš. Ēdiena nosaukuma emocionālo dimensiju nostiprina tā izskats – rožainā un gaisīgā savienojums ar piena balto, kas asociējas ar bērnību, pozitīvo.