Debesmannas vēsturi atklāj ēdienam raksturīgo pazīmju un nosaukuma izmantošanas attīstība. Mannas deserti ir zināmi ļoti daudzu tautu virtuvē, tomēr tādus, kas vārīti ogu sulā un uzputoti, lielākoties pazīst Ziemeļeiropā. Līdzīgu ēdienu gatavo Igaunijā, kur to sauc par rozā mannu, pazīst arī Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Latviešu virtuvē iespējama Ziemeļvalstu virtuvju ietekme, jo 18. gs. tikušas lietotas zviedru pavārgrāmatas, tomēr nosaukums liecina, ka visdrīzāk tas pārņemts no vācbaltiešu virtuves.
Par debesmannas priekšteci var uzskatīt vācu virtuvē ierasto augļu biezeni Mos, Mus, ko saputoja ar olu baltumiem vai mannas putraimiem. Šo desertu vācbaltiešu pavārgrāmatās dēvēja par Apfelschnee ‘ābolu sniegs’, Rote Mannaspeise ‘sārtais mannas ēdiens’, Himmelspeise. Vācbaltiešu virtuvē pazīstams arī deserts Auflauf ‘sacepums’ (latviski tulkots kā pūtelis vai kūsējums) – augļu biezenis ar olu baltumiem pēc uzputošanas tiek cepts krāsnī.
30. gados nostiprinājās vienots apzīmējums “uzputenis”, kas apvienoja līdzīgus desertus no augļiem, to biezeņiem, ogām un to sulām, kam pievieno cukuru, iebiezina ar olu baltumiem, mannu vai rudzu miltiem, atdzesē un sakuļ stingrās putās. Uzputeņiem raksturīgā biezā konsistence ir panākta ar kulšanu. Sākotnēji kūla ar karoti vai ar rīkstīti – tas bija laikietilpīgs process, receptēs norādīts, ka jākuļ vismaz stundu. Putojamā slotiņa atviegloja šo darbu, vēlāk tas tika mehanizēts. Izmaiņas tehnoloģiskajās iespējās ietekmēja ēdiena sastāvu. Latviešu pavārgrāmatās ieteikts masai pievienot želatīnu, bet 30. gadu otrajā pusē šāds ieteikums vairs neparādās. Ar mehānisku ierīci sakulta masa iegūst stingru konsistenci bez želatīna. Elektriskais mikseris šo procesu padara vēl ātrāku un vieglāku. Mūsdienās ogu vai augļu masas sastrādāšanai izmanto blenderi, arī tas ietekmē ēdiena pagatavošanas gaitu, un ogas vai augļi ne vienmēr pirms pagatavošanas tiek vārīti.
Laika gaitā par uzputeņiem sauktie ēdieni kļuva aizvien vienkāršāki. Jau 20. gs. 30. gados ēdiena cepšana krāsnī, kas ir sarežģītākā ēdiena pagatavošanas versija, pavārgrāmatās pieminēta reti. Otrā pasaules kara laikā izdotajās taupības pavārgrāmatās uzputeņa pagatavošanā izmanto vienīgi vietējās ogas un miltus vai mannu, bet pasniegšanai – tikai pienu. Šī – vienkāršākā – ēdiena versija pavārgrāmatās un periodikā dominē līdz 20. gs. beigām, mainīgs ir tikai ogu un augļu komponents: ne tikai svaigi, bet arī konservēti augļi un ogas, rabarberi, burkāni. Latvijā turpina lietot nosaukumu “uzputenis”, bet trimdas medijos pastāvīgi lietots nosaukums “debesmanna”. 21. gs. pavārgrāmatās var saskatīt nošķīrumu – par debesmannu sauc desertu ar dzērvenēm, bet ar citām sastāvdaļām gatavotus saldēdienus – par uzputeņiem.