Bērzmente ir vasarnīcu ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Ciems atrodas 8 km no novada centra Ķekavas, 27 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Bērzmente austrumu daļā robežojas ar Daugmales pagasta Dzintariem, bet ciema ziemeļu daļā atrodas Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuve. Ciema teritoriju tā vidusdaļā šķērso reģionālais autoceļš P85 (Rīgas HES–Jaunjelgava).

Iedzīvotāju skaits Bērzmentē 2022. gadā – 147.

Ciema rietumu daļā plūst Bērzenes upe, kas ietek Rīgas HES ūdenskrātuvē.

Bērzmentes ciema apbūvi galvenokārt veido vienstāva privātmājas. Ciema iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Ķekavas novadā (Daugmalē, Ķekavā) vai Rīgā. Tuvākais pārtikas veikals, veselības aizsardzības un izglītības iestādes, kā arī degvielas uzpildes stacija atrodas Daugmalē un Ķekavā.

Uz Bērzmenti var nokļūt ar personīgo vai sabiedrisko transportu (starppilsētu autobusu), braucot pa reģionālo autoceļu P85 (Rīgas HES–Jaunjelgava). Starppilsētu autobuss piestāj pieturvietā “Bērzmente”. Autobuss kursē uz Rīgu un no tās maršrutos caur Daugmali, piemēram, nr. 6779 Rīga (Prāgas iela)–Daugmale–Baldone, Rīga (Prāgas iela)–Daugmale–Kalniņi (a/s “Liepājas autobusu parks”) vai caur Ķekavu uz Jaunjelgavu, piemēram, nr. 7491 Rīga–Ķekava–Jaunjelgava–Aizkraukle (a/s “Liepājas autobusu parks”) un nr. 7898 Rīga-Ķekava–Jaunjelgava–Aizkraukle–Jēkabpils (SIA “Tukuma auto”).

Bērzmentē ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums.

Bērzmentes ciems izveidojās vēsturiskās Bērzmentes muižas teritorijā. Muižas nosaukums radies no tās atrašanās vietas pie Bērzes upes ietekas Daugavā. Uz tagadējās Ķekavas pagasta un Daugmales pagasta robežas starp Bērzmenti un Bramberģi (tagad – Dzintariem) Bērzmentes ciema teritorijā atradās arī Kalna muiža, savukārt nedaudz tālāk, pie Varžupītes ietekas Daugavā, atradās Bramberģes jeb Brambergas muiža (arī Pakas muiža).

Bērzmentes muiža ir viena no senākajām muižām Ķekavas novadā, vēsturiskajos īpašuma dokumentos tā minēta jau no 15. gs. Muižā bija arī ūdens dzirnavas un dzirnavu ezers. Muižai daudzkārt mainījās īpašnieki izdevīgās atrašanās vietas dēļ. Vēsturiski muiža atradās gan Livonijas ordeņa, gan zviedru Vidzemes, gan Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas teritorijā. Vēsturiski izveidojās Bērzmentes novads, bet 19. gs. vidū tika izveidots Bērzmentes pagasts, pie kura piederēja teritorija Misas upes krastā, Rīgas–Bauskas ceļa kreisajā pusē – Dzērumi. Pēc 1892. gada Bērzmentes pagasts tika pievienots Doles pagastam.

Izdevīgais tuvums Daugavai pavēra plašas zvejas iespējas. Pie Bērzmentes 18. gs. otrajā pusē tika būvēts dambis, lai paceltu ūdens līmeni otrā Daugavas atzarā.

Pirmā pasaules kara laikā Bērzmente tika izpostīta. Pie Bērzmentes notika sīvas kaujas 1915. gada novembrī, kā arī 1919. gada 10. novembrī Latvijas Neatkarības kara laikā cīņā pret Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Aвалов) karaspēku. Bērzmentes muiža pēc agrārās reformas tika sadalīta jaunsaimniecībās.

Padomju okupācijas laikā, 1949. gadā, Bērzmentē tika izveidots kolhozs “Sarkanais strēlnieks”, kas vēlāk tika iekļauts kolhozā “Ķekava”.

Pie Bērzmentes muižas Daugavas malā bija stāvkrasts, kas kopā ar muižu un dzirnavām tika appludināts, 20. gs. 60. gadu otrajā pusē būvējot Rīgas HES ūdenskrātuvi.

Bērzmentē saglabājās neliela apdzīvota vieta, kas mūsdienās klasificēta kā vasarnīcu ciems.

Ciema statuss apstiprināts pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā.