Jenči atradās Pulkarnes muižai piederošās Martaskalna pusmuižas teritorijā. Martaskalna pusmuižas centrs atradās pie Vaču mājām; dokumentos atrodama no 17. gadsimta. Pusmuižas teritorijā bija ierīkoti ķieģeļu cepļi.
Jenču mājas ietilpa Doles, vēlāk – Ķekavas pagastā. 20. gs. pirmajā pusē šajā apkārtnē atradās vairākas saimniecības: Balkas, Vači (Kalna Vači un Lejas Vači), Piķi, Līdakas, Reiskatas. Šo apkārtni savos biogrāfiskajos romānos aprakstīja Jenčos dzimušais latviešu rakstnieks Alfreds Dziļums, vairākkārt Vaču māju apkārtnē minot Jeņču pļavas un Jeņču purvus.
Saimniecības tika izpostītas Pirmā pasaules kara laikā, bet 20. gs. 30. gados atjaunotas. Jenču apkārtne ievērojami izmainījās padomju okupācijas laikā izveidotā kolhoza “Ķekava” īstenotajos meliorācijas darbos.
Apdzīvotā vieta, kas bija pazīstama kā Jenču pļavas un Jeņči, veidojās padomju okupācijas laikā kā vasarnīcu un mazdārziņu kolonija. Mūsdienās Jenči ir neliela apdzīvota vieta, kas klasificēta kā mazciems. Ciema statuss apstiprināts pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā.