Ģimene un izglītība
Dzimis Rīgā, divreiz precējies, izaudzinājis divus dēlus, dēls Gints spēlēja Latvijas futbola valstsvienībā. Absolvējis Rīgas 45. vidusskolu un Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (LVFKI).
Jānis Gilis
ievērojams Latvijas futbola treneris, pirmais atjaunotās Latvijas valstsvienības galvenais treneris
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Darbība sportā
Ar futbolu sāka nodarboties deviņu gadu vecumā Rīgas “Spartaka” jauniešu komandā pie trenera Jāņa Dobeļa, vēlāk dažādās komandās spēlēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) čempionātā RVR, RER un ASK komandā. No 1965. līdz 1968. gadam spēlēja Latvijas galvenajā meistarkomandā Rīgas “Daugava” Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) čempionāta A klases otrajā grupā jeb pēc ranga otrajā līmenī. 1968. gadā spēlēja arī Liepājas “Zvejniekā” PSRS čempionāta B klasē. Darbojās pussarga vai uzbrucēja pozīcijā. Vēlāk turpināja spēlēt LPSR čempionātā komandā “Lielupe”, kur arī sāka trenera gaitas, 1972. gadā kļūstot par vienības galveno treneri. 1977. gadā PSRS čempionāta otrajā līgā J. Gilis sāka strādāt par Rīgas “Daugavas” galvenā trenera Vadima Ulberga asistentu, sezonas vidū pārņemot komandas galvenā trenera pienākumus. Nākamos divus gadus J. Gilis “Daugavā” bija asistents no Krievijas pieaicinātajiem galvenajiem treneriem, taču nesaskaņu dēļ pameta meistarkomandu un turpmāk desmit gadus strādāja ar jauniešiem Rīgas Futbola skolā, kā arī trenēja dažādas LPSR jauniešu izlases. Ar jauniešu izlasi lielākais panākums bija PSRS čempionāta bronzas medaļas 1987. gadā (vecuma grupā līdz 18 gadiem). Padomju okupācijas laikā J. Giļa vadībā jauniešu sacensībās spēlēja daudzi vēlākie Latvijas valstsvienības pamatsastāva spēlētāji: Mihails Zemļinskis, Vitālijs Astafjevs, Valērijs Ivanovs, Dzintars Sproģis, Aleksandrs Glazovs, Valentīns Lobaņovs.
12.1991. Latvijas Futbola federācijas izpildkomiteja diezgan negaidīti apstiprināja J. Gili par atjaunotās Latvijas valstsvienības galveno treneri. Balsojumā J. Gilis apsteidza Latvijas čempionvienības “Forums-Skonto” galveno treneri Marku Zahodinu un agrāko PSRS čempionāta meistarkomandas “Daugava” ilggadējo treneri Jāni Skredeli. 1991. gada sezonā J. Gilis vadīja komandu “Pārdaugava”, kas izcīnīja otro vietu. Būtībā J. Gilim valstsvienība bija jāveido no nulles, jo futbols Latvijā pārdzīvoja dziļu krīzi – pēdējā PSRS čempionātā 1991. gadā galvenā Latvijas meistarkomanda Rīgas “Pārdaugava” (šajā sezonā pārdēvētā “Daugava”) palika pēdējā vietā 1. līgā, nokļūstot trešajā PSRS futbola līmenī.
Jau pirmajā darbības gadā atjaunotā Latvijas valstsvienība Rīgā sarūpēja divas pasaules mēroga sensācijas – 08.1992. Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, cīnoties neizšķirti 0:0 ar jauno Eiropas čempionvienību Dāniju, kurai tā bija pirmā spēle pēc titula iegūšanas, savukārt jau septembrī Latvijas izlase ar tādu pašu rezultātu pārsteidza arī tradicionālos Eiropas futbola grandus Spāniju. Tāpat J. Giļa vadītā Latvijas izlase sarūpēja pāris sensāciju savā pirmajā Eiropas čempionāta atlases turnīrā – 1995. gadā Belfāstā ar 2:1 uzvarot Ziemeļīriju, bet Rīgā ar 3:2 apspēlējot Austrijas izlasi. Latvijas izlasi J. Gilis vadīja līdz 1997. gada beigām divos Pasaules kausa un vienā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. J. Giļa vadībā Latvijas izlase arī divas reizes izcīnīja Baltijas kausu (1993. un 1995. gadā).
Kopumā J. Giļa vadībā Latvijas valstsvienība aizvadīja 61 oficiālo spēli: 17 uzvaras, 11 neizšķirti un 33 zaudējumi. 1995. gadā par J. Giļa asistentu valstsvienībā kļuva Aleksandrs Starkovs, kurš vēlāk aizveda Latvijas izlasi līdz mūsu futbola lielākajam panākumam – dalībai Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē 2004. gadā.
1997. gadā J. Gilis darbu izlasē pussezonu apvienoja ar Latvijas virslīgas kluba “Liepājas metalurgs” trenēšanu, bet 1999. gadā vienu sezonu vadīja citu virslīgas klubu – FK “Rīga”, ar ko sensacionāli izcīnīja Latvijas kausu, finālspēlē pārspējot deviņdesmito gadu vairākkārtējos Latvijas čempionus Rīgas “Skonto”.
J. Giļa vadītās komandas izcēlās ar spēles taktisko dažādību, un droši var apgalvot, ka J. Gilis paveica savu vēsturisko misiju – no PSRS otrās līgas futbolistiem bez gandrīz nekādas iepriekšējas starptautiskas pieredzes un bez augstākā līmeņa spēļu rūdījuma izveidoja Eiropā valstu izlašu līmenim pietiekami konkurētspējīgu komandu.