Mācību laikā ģimnāzijā aktīvi piedalījās latviešu skolēnu “literāriskajā pulciņā”. 1896.–1897. gadā strādāja par mājskolotāju Vācijas pilsoņa mežsarga ģimenē Igaunijā, bija laikraksta “Dienas Lapa” redakcijas līdzstrādnieks (līdz tās darbības apturēšanai sakarā ar Jaunās strāvas lietu 07.1897.) Pēc studiju uzsākšanas 11.12.1897. tika apcietināts un līdz 10.02.1898. bija ieslodzīts Pēterburgas izmeklēšanas cietumā par piedalīšanos Jaunās strāvas kustībā, pēc atbrīvošanas līdz 05.1898. pabeidza 1. kursu, pēc tam turpināja studijas līdz 02.1899., kad par piedalīšanos studentu nemieros izraidīts no Pēterburgas. Pēc atļaujas saņemšanas atgriezās, taču tika apcietināts un 04.1899. atkārtoti izsūtīts no Pēterburgas. Starplaikā, 12.04.1899., tika pasludināts spriedums Jaunās strāvas lietā, saskaņā ar kuru piespriesti septiņi mēneši ieslodzījumā un pēc tam trīs gadi izsūtījumā policijas uzraudzībā “ārpus galvaspilsētām, universitātes pilsētām, Baltijas guberņām un to fabriku apgabaliem, kur viņu dzīves vieta tiks atzīta par kaitīgu”. Izvairoties no šī soda, F. Vesmanis nelegāli kuģī no Liepājas devās uz Londonu Lielbritānijā. Strādāja spiestuvē, pēc tam drukātavā un citur. F. Vesmanis bija Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienības mēnešraksta “Latviešu Strādnieks” redaktors Londonā (1899–1900), latviešu sociāldemokrātu ārzemju izdevuma “Sociāldemokrāts” redakcijas loceklis (1900–1905), strādājis par burtlici, organizējis nelegālās literatūras nogādāšanu Latvijā. 03.1903. slepeni atgriezies Latvijā, Jelgavā labprātīgi pieteicās piespriestā soda izciešanai, apcietināts, ieslodzīts Jelgavas cietumā. Pēc ieslodzījuma soda izciešanas no 1904. gada pavasara atradās nometinājumā Šauļos. Revolūcijas laikā, 03.1905., atkal nelegāli atgriezies Latvijā, strādāja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) laikraksta spiestuvē Rīgā, 05.1905. piedalījās partijas kongresā. 1905.–1906. gadā bija sociāldemokrātu legālā laikraksta “Pēterburgas Latvietis” redakcijas loceklis, piedalījies arī nelegālā Latvijas sociāldemokrātijas laikraksta “Cīņa” redakcijas darbā. 1906. gadā – izdevuma “Nākotne” redaktors un izdevējs. 1909.–1911. gadā – izdevuma “Izglītība” redakcijas kolēģijas loceklis. No 1909. gada – zvērināta advokāta Kriša Zumberga palīgs Jelgavā, no 12.1914. – zvērināts advokāts Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā, 07.1915., vispārējās evakuācijas gaitā pārcēlies uz Petrogradu. Strādājis par zvērinātu advokātu, bijis Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Budžeta nodaļas vadītājs. Vācu okupācijas laikā, 04.1918., atgriezās Jelgavā, strādāja par zvērinātu advokātu.
10.12.1918. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas locekli, bija priekšsēdētāja vietnieks. 07.01.1919. palika Jelgavā un, pilsētā ienākot Sarkanajai armijai, turpināja darbu. No 20.01.1919. – Jelgavas Strādnieku deputātu padomes Tieslietu nodaļas Aizstāvju kolēģijas loceklis. Pēc pilsētas atbrīvošanas 03.1919. atgriezās darbā Jelgavas apgabaltiesā (līdz 14.04.1919., kad atbrīvots pēc paša lūguma), no 15.04.1919. – zvērināts advokāts Jelgavā (10.1921. atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita pēc paša lūguma). 07.–08.1919. – Tautas padomes loceklis no LSDSP, darbojies Satversmes sapulces Zemgales vēlēšanu apgabala komisijā. Turpināja darbību Jelgavā arī Bermonta karaspēka okupācijas laikā līdz pilsētas atbrīvošanai 21.11.1919. Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās 02.1920. ievēlēts no LSDSP saraksta, 02.–05.1920. bijis Jelgavas pilsētas galva. 04.1920. ievēlēts Satversmes sapulcē no LSDSP. Darbojās Agrārlietu, Juridiskajā, Mandātu pārbaudīšanas, Pieprasījumu, kā arī Satversmes sapulces locekļu lietu izmeklēšanas komisijā. 1920. gada rudenī F. Vesmanis bijis arī Centrālās zemes ierīcības komitejas loceklis, 1921. gadā – Latvijas un Vācijas norēķināšanās komisijas loceklis. 03.–12.1921. – Zvērinātu advokātu padomes loceklis, padomes sekretārs. 09.1921.–01.1923. bija Latvijas Senāta loceklis. 1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā no LSDSP saraksta (Juridiskās apakškomisijas priekšsēdētājs, Agrārpolitikas un lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Satversmes sapulces locekļu lietu izmeklēšanas komisijas sekretārs), 11.1922.–03.1925. bija Saeimas priekšsēdētājs. 02.1925. iecelts par ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru Lielbritānijā. 03.–06.1926. Tautu savienības padomē piedalījies valsts interešu aizstāvēšanā pret bijušo muižnieku sūdzību agrārreformas lietā. 02.1932. atbrīvots no ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā ministra amata pēc paša lūguma, jo 25.02.1932. atkārtoti iecelts par Latvijas Senāta locekli. 26.08.1937. pēc paša lūguma atbrīvots no amata, pensionējies, 28.10.1937. ieskaitīts goda tiesnešos. Dzīvojis Rīgā. Tautu savienības veicināšanas biedrības goda viceprezidents, Latvijas PEN kluba, biedrības “Piektais gads”, Latviešu un britu biedrības biedrs.
Padomju okupācijas laikā, 07.12.1940., iecelts par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) Tieslietu tautas komisariāta Kodifikācijas nodaļas konsultantu uz brīva līguma pamata. 31.12. atbrīvots no amata, sākot no 01.01.1941. Apcietināts 14.01.1941. Izvests uz Soļikamskas soda nometnēm.
