Pēc ģimnāzijas beigšanas 1910.–1911. gadā vienu gadu strādājis par trešo skolotāju Jaunpiebalgas-Rankas draudzes skolā. Studiju laikā Maskavā J. Ducens iestājās latviešu studentu sabiedrībā (vēlākajā akadēmiskajā vienībā) “Austrums”. 09.1915. brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā, dienēja Galvenajā intendantūras pārvaldē Petrogradā. 11.1917. lielinieku apvērsuma laikā piedalījies sadursmēs pilsētā ar sarkangvardiem kā Kara skolas junkurs (Ziemas pilī). Palicis skolā līdz 1918. gada janvāra beigām. 02.1918. atstājis karadienestu un atgriezies Vidzemē, nodarbojies ar zemkopību Jaunpiebalgas pagastā. Iestājās Latviešu zemnieku savienībā (LZS).
1918. gada rudenī bija LZS Centrālā biroja vadītājs Rīgā, Tautas padomes loceklis no LZS. 01.1919. iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos – 1. latviešu atsevišķajā bataljonā, dienēja Atsevišķajā (studentu) rotā, pēc tam Inženieru-sapieru rotā. 04.1919. paaugstināts par leitnantu. No 07.1919. Latvijas armijas Kara tiesas prokurors, no 22.12.1919. kara virsprokurora palīgs un Kara tiesu pārvaldes priekšnieka vietnieks. 10.–11.1919. piedalījās kaujās ar Bermonta armiju Rīgā 1. studentu bataljona sastāvā. 1920. gadā paaugstināts par virsleitnantu. No 12.07.1921. – kara virsprokurors un Kara tiesu pārvaldes priekšnieks. No 1921. gada pasniedzis likumzinātņu priekšmetu Latvijas Kara skolā. 10.03.1922. atvaļināts no armijas. 17.01.1922.–26.01.1923. un no 07.02.1924. bijis Rīgas apgabaltiesas loceklis, strādājis 2. civilnodaļā. 1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā no LZS (kandidatūra izvirzīta arī 2. Saeimas vēlēšanās 10.1925.). 23.01.1923.–26.01.1924. – kara ministrs Zigfrīda Annas Meierovica Ministru kabinetā (01.1924., jau pēc Ministru kabineta atkāpšanās, Saeimā pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ierosinājuma J. Ducenam izteikta neuzticība par to, ka nav pietiekami aktīvi risinājis konfliktu, kas izveidojās, vairākām militārpersonām Liepājas garnizonā uzbrūkot sociāldemokrātam Paulim Lejiņam, taču pēc Z. A. Meierovica lūguma palicis amatā līdz Ministru kabineta pilnvaru beigām). 04.1923. ievēlēts LZS centrālajā valdē. Bijis arī akadēmiskās vienības “Austrums” vecbiedrs, Latvijas atvaļināto karavīru biedrības, Armijas sporta kluba goda biedrs, Latvijas brīvības cīnītāju biedrības “Daugavas sargi” biedrs, publicists. J. Ducens vadīja arī sev piederošo lauku saimniecību Jaunpiebalgas pagastā. 07.10.1925. miris Rīgā ar sirdstrieku. Izvadīts no Māras baznīcas ar militāru godu.