Latviešu mākslā 19. gs. beigās Arturs Baumanis bija viens no pirmajiem, kas pievērsās latviešu vēsturei un mitoloģijai, strādāja arī sadzīves žanrā, kurā galvenokārt vērojami krogus skati. 

A. Baumanis piedzima pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa ģimenē. Tēvs projektēja daudzus namus un vadīja būvdarbus galvenokārt tā dēvētajā “bulvāru lokā”, kas Rīgā tika izveidots pēc vecpilsētas mūru nojaukšanas. A. Baumaņa māte bija vāciete Johana Banaša (Johanna Pauline Barbara Bannasch), ģimenē pārsvarā runāja vāciski. Pamatizglītību dzirdes traucējumu dēļ A. Baumanis apguva mājmācībā, daudz izmantoja tēva bagātīgo bibliotēku. Ģimenē agri pamanīja viņa dotības zīmēšanā, kas noteica A. Baumaņa turpmāko ievirzi mākslā. Viņa pirmais skolotājs bijis tēvs, pēc tam neilgi mācījās pie gleznotāja Jāņa Staņislava Rozes un pie gleznotāja un Pilsētas gleznu galerijas restauratora Eduarda Riconi.

1885. gadā A. Baumanis teicami izturēja iestājpārbaudījumus Pēterburgas Mākslas akadēmijā (PMA, Императорская Академия Художеств), tika pamanītas viņa dotības kompozīcijā. A. Baumanis uzreiz tika uzņemts otrajā kursā brīvklausītāja statusā, jo mājmācības dēļ viņam nebija oficiāla dokumenta par vidējo izglītību, kas ļautu kļūt par pilntiesīgu studentu. Samaksu par mācībām nodrošināja tēvs.

Pirmajos  studiju gados A. Baumanis daudz strādāja, ko apliecina mācību uzdevumu realizācijas gaitā tapušie zīmējumi, nereti vienam uzdevumam pat četri vai pieci. Pasniedzēji viņa darbu vērtēja atzinīgi. Vēlāk studiju gaitā iezīmējas pārtraukumi, kuru galvenais iemesls – aizraušanās ar studentu dzīves bohēmisko pusi. Viņš arī bija studentu pulciņa “Rūķis” biedrs un, domājams, piedalījies tā dibināšanā 1891. gadā.

A. Baumanis studijas pārtrauca 1891. gadā (visticamāk, tēva nāves dēļ 1891. gada martā, kas radīja materiālā stāvokļa un dzīves apstākļu būtisku pazemināšanos). Pēc studijām (1892–1904) A. Baumaņa dzīvē mijās aktīvas radošas darbības un bohēmisma periodi. Alkoholisms laika gaitā kļuva par neārstējamu slimību un bija cēlonis A. Baumaņa pāragrai nāvei.

Jau pirms studijām A. Baumanis daudz strādāja dabā (sadzīves žanrs, ainava un portrets), apliecinot trāpīgu vērojumu un nereti arī labu humora izjūtu. Tomēr visvairāk A. Baumaņa darbu saglabājies tieši no PMA studiju laika (1885–1891); tajos dominē vēsturiskā glezniecība: Bībeles tēmas, senā Grieķija, senā Roma, Baltijas vēsture un citas tēmas. Visvairāk bija strādāts zīmējumā un akvarelī, mazāk eļļas glezniecībā.

Pēc studiju pārtraukšanas A. Baumanis ar mainīgām sekmēm strādāja visos žanros. Vēsturiskajā glezniecībā viņš pievērsās tikai Latvijas un Baltijas vēsturei, turpinot gleznot studiju gados apgūtā akadēmiskā klasicisma ietvaros, kas bija redzams viņa darbos 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Tika gleznoti vairāki pasūtījuma portreti. Sadzīves žanrā dominēja krogus un dzērāju motīvi, kur A. Baumanis atklājās kā reālists un spēcīgs raksturotājs. 

Gadu gaitā par pazīstamāko A. Baumaņa darbu ir kļuvusi glezna “Likteņa zirgs” (1887), kura jau gadu desmitiem pārstāv 19. un 20. gs. mijas tautisko romantismu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pastāvīgajā ekspozīcijā.

Studiju gados A. Baumanis bija piesaistīts pazīstamā krājuma Terra Mariana sagatavošanā, kuram viņš 1888. gadā zīmēja četras lapas – 53. lapu (Ilūkste-Krustpils), 64. lapu (Dobele un Durbe), 67. lapu (Zemgale un Tērvete) un 69. lapu (Jelgava); zīmējumu parakstos viņš apliecināja savu latvietību: “Zīmējis Baumaņa Arturs. Rīgā 1888. gadā.”

A. Baumanis piedalījās arī Pirmajā latviešu mākslas izstādē, kura notika 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes ietvaros, viņa gleznas – “Zemgaliešu gari” (1896) un “Jagaiļa nāve” (1896) – tika atzinīgi pieminētas izstādes apskatos. Ir izdota viena grāmata ar A. Baumaņa ilustrācijām – Eduarda Zeibota krājums “Balādes un romances“ (1896, Rīgā; atkārtots izdevums 1921, Cēsīs).

Pēc A. Baumaņa nāves neliela piemiņas izstāde (domājams, pieminot viņa 38. dzimšanas dienu)  notika 1905. gada janvārī Rīgā, Ķeniņu meiteņu skolas zālē (mūsdienās nams nav saglabājies); pēc tam notika vairākas plašas piemiņas izstādes Pilsētas mākslas muzeja namā (mūsdienās LNMM) – vispirms 1909. gadā (40 eksponāti, izdots katalogs), 1952. gadā (143 eksponāti, izdots katalogs)  un 1992. gadā (96 eksponāti).

Dzirciema baznīcā kopš 1895. gada atrodas A. Baumaņa  altārglezna “Kristus un Marija Magdalēna”.

A. Baumanis kā viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešu māksliniekiem, kurš darbojies studentu pulciņā “Rūķis” un 19. gs. beigās devis būtisku ieguldījumu tautiskā romantisma mākslā, ir nozīmīga persona Latvijas mākslas vēsturē.