Rudbārži ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, pagasta centrs. Ciems izvietojies pagasta vidienē pie autoceļa A9, 47 km no novada centra Kuldīgas un 156 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Vēstures avotos Rudbārži pirmo reizi minēti 16. gadsimtā. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Rudbāržu muižas.

Iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 345, savukārt 1989. gadā Rudbāržu ciemā dzīvoja 582 cilvēki.

Rudbāržos atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse, veikals, luterāņu baznīca. Attīstīta transporta infrastruktūra, iespējams ērti nokļūt tuvākajās pilsētās uz mācību, darba vai pakalpojumu saņemšanas vietām. Centralizēta ūdens, kanalizācijas un siltumapgāde, atkritumu apsaimniekošana. Sakarus nodrošina mobilo telekompāniju operatori.

Rudbāržu muiža 18. gs. piederēja Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclera Dīdriha fon Keizerlinga (Diedrich Graf von Keyserling) dzimtai, vēlāk tā bija Katrīnas Bismarkas (Thekla Katharina von Bismarck) īpašumā. 1778. gadā Rudbāržus nopirka fon Firksu (von Fircks) dzimta, kas te valdīja līdz 1920. gadam.

Rudbāržu muižas pils celta 1835. gadā Frīdriha Karla fon Firksa (Friedrich Karl von Fircks) valdīšanas laikā. Pēc pārbūves 1883. gadā vēlīnā ampīra stilā celtā simetriskā divstāvu ēka ieguva manierisma un renesanses formu dekoratīvo apdari, kā arī apjoma papildinājumus. 1905. gada 15. decembrī revolucionāri pili nodedzināja. 1908. gadā arhitekta Leo Reinīra (Leo Reynier) vadībā sākās tās atjaunošana modernizēta baroka stilā. Līdz mūsdienām svētku zālē saglabājušies divi marmora kamīni, dažās telpās 20. gs. sākumā tika ielikts parkets, bet ievērības cienīgas ir ārdurvju vērtnes un greznais metālkalums virs tām. Neatkarības kara laikā 1919. gadā pilī notika Pagaidu valdības bruņoto spēku komandiera pulkveža Oskara Kalpaka štāba apspriedes, šeit tika dota arī 3. marta pavēle sākt uzbrukumu.

1938. gadā pili pārbūvēja un ierīkoja Latvijas armijas karavīru atpūtas namu. Otrā pasaules kara laikā tur bija vācu kara hospitālis. Pēc Otrā pasaules kara Rudbāržu pils ēkā atradās meža darbinieku (meža izstrādes meistaru) skola, no 1962. gada – vidusskola, no 1968. gada – Rudbāržu pamatskola, kura 2017. gadā tika reorganizēta par sākumskolu, bet 2018. gada martā nelielā skolēnu skaita dēļ tika slēgta. Mūsdienās muiža ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, tiek remontēta un pielāgota kadetu apmācībām – 2023. gadā Rudbāržu muižā mācības uzsāks Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadeti.

Pie muižas saglabājies ainavu parks ar dīķi, izveidota dabas taka. Saglabātas 1936. gadā celtās modernās ūdensdzirnavas.

Rudbāržu evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1906. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem ar mazu tornīti virs kores. Baznīca ir viens no vismazākajiem dievnamiem Latvijā. Līdz Pirmajam pasaules karam baznīca bija vācu draudzes dievnams, pēc kara – Valtaiķu baznīcas filiāle. 1934. gadā Rudbāržos tika izveidota patstāvīga draudze. Netālu no baznīcas atrodas piemiņas akmens padomju režīma represētajiem pagasta iedzīvotājiem.

Rudbāržu ciems izveidojās un attīstījās 20. gs. 70. gados kā padomju saimniecības “Rudbārži” (1966) ciemats ar vairāk nekā 500 iedzīvotājiem. Tika uzcelts mehāniskais sektors, bērnudārzs, daudzdzīvokļu nami.