Somu apdzīvoto teritoriju valstiskās heraldikas pirmsākumi saistāmi ar tās atrašanos Zviedrijas karalistes sastāvā, kad uz Somijas hercogu Bengta Birgersona (Bengt Birgersson) un Valdemāra Magnusona (Valdemar Magnusson) zīmogiem attēlots ģerboņa vairogs ar lauvu. Atveidotā simbolika saistāma ar zviedru valdošās dinastijas Folkungu (Folkungaätten) ģerboni, kurā sarkanā laukā attēlota zelta lauva. Zviedrijas valdnieka Gustava I (Gustav I) dēls Juhans (Johan III Vasa) kā Somijas hercogs savā četrdaļīgajā ģerbonī 1577. gadā attēloja Ziemeļsomijas un Dienvidsomijas ģerboņus – pirmos Somijas teritoriju atspoguļojošus simbolus. Ziemeļsomijas ģerbonis – zilā ar zeltu dalītā laukumā melns lācis ar paceltu zobenu priekšķepās starp divām zvaigznēm – saglabājies mūsdienu Satakuntas reģiona ģerbonī, bet Dienvidsomijas – sarkanā laukā zelta kronēta stīpu ķivere uz šķēpiem ar Zviedrijas karogiem – mūsdienu Dienvidrietumu Somijas reģiona ģerbonī.
Somijas kā lielhercogistes ģerboņa senākais attēlojums redzams uz Zviedrijas valdnieka (1523–1560) Gustava I kapa pieminekļa (pabeigts 1591. gadā). Tiek uzskatīts, ka ģerboņa attēlu radījis flāmu mākslinieks Villems Bojs (nīderlandiešu Willem Boy, franču Guillaume Boyen). Tajā sarkanā laukā attēlots kronēts zelta lauva, kas labās priekšķepas vietā bruņotā rokā tur paceltu zobenu un ar pakaļķepām mīda izliektu zobenu, vairoga laukumā izkaisītas deviņas sudraba rozes, vairogs vainagots ar zelta kroni. Šis ģerbonis kļuva par pamatu visām vēlākajām Somijas ģerboņu interpretācijām. Līdzīgs ģerbonis, kurā lauva zobenu tur labajā priekšķepā, attēlots arī kādā ar 16. gs. 80. gadiem datētā manuskriptā. 16. gs. beigu ģerboņa aprakstā skaidrots, ka lauva ar pakaļkājām mīda “krievu zobenu” (zviedru rysssesabel). Ģerbonī ietvertā simbolika bija saistīta ar ilgstošu karadarbību starp Zviedriju un Maskavas caristi 16. gs. otrajā pusē, tā atspoguļojas arī Karēlijas ģerbonī, kurā attēlotas viena pret otru vērstas paceltas rokas ar zobeniem – vienu ar taisnu asmeni, otru – ar izliektu. Lielhercogistes ģerbonī attēlotie zobeni pārņemti no Karēlijas ģerboņa, kura senākais atveidojums zināms jau no 1560. gada. Deviņām rozetēm bija dekoratīva funkcija, lai gan bieži tās interpretētas kā atsauce uz deviņiem vēsturiskajiem Somijas apgabaliem.
17. gs., nostiprinoties Somijas lielhercogistes ģerboņa lietojumam, lauvas labā ķepa ar pacelto zobenu tika attēlota gan kā dzīvnieka ķepa, gan kā bruņota roka, mainīgs bija arī laukumā izkaisīto sudraba rožu skaits. Ģerboņa vairogs parasti attēlots, vainagots ar lielhercoga kroni. No 16. gs. beigu ģerboņa nedaudz atšķirīgu Somijas lielhercogistes zīmējuma variantu 17. gs. beigās izstrādāja antikvārs un mākslinieks Eliass Brenners (Elias Brenner). E. Brennera ģerboņa versija lielā mērā kalpoja par pamatu 19. gs. Somijas ģerboņu zīmējuma variantiem.