AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 15. maijā
Elīna Rasnace

Umpārte

apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā

Satura rādītājs

  • 1.
    Raksturojums
  • 2.
    Satiksme un sakari
  • 3.
    Vēsture
  • Tīmekļa vietnes
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Raksturojums
  • 2.
    Satiksme un sakari
  • 3.
    Vēsture
Raksturojums

Umpārte ir skrajciems Bauskas novada Vecumnieku pagastā. Umpārte atrodas 12 km uz dienvidaustrumiem no pagasta centra Vecumniekiem, 40 km uz ziemeļaustrumiem no novada centra Bauskas un 64 km uz dienvidaustrumiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas (centra).

Umpārte izveidojās Umpārtes muižas (vācu Gut Wiexten, krievu Викстенъ) vēsturiskajā teritorijā, un no tās ciems ieguva savu nosaukumu. Apkārtne bija apdzīvota jau kopš 18. gs., bet 20. gs. pirmajā pusē muižas apkārtnē bija salīdzinoši liels skaits mājsaimniecību, neraugoties uz purvaino apkārtni.

Umpārtes ciema apbūvi veido dažas viensētas.  Gar ciemu plūst upe – Vīksniņa (augštecē Baliņa).

Umpārtes iedzīvotāju skaits 2005. gadā – 15.

Umpārtē nav veikalu vai uzņēmumu, tuvākie veikali, veselības aprūpes un izglītības iestādes atrodas Vecumniekos.

Satiksme un sakari

Uz Umpārti var nokļūt, braucot no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A7 (Rīga–Bauska), nogriežoties uz Latvijas reģionālā autoceļa P89 (Ķekava–Skaistkalne) un aiz Vecumniekiem veicot kreiso pagriezienu uz reģionālo autoceļu P73 (Vecumnieki–Nereta–Subate).

Pasažieru pārvadājumi uz Umpārti netiek nodrošināti, tuvākā autobusa pietura “Ausmas” atrodas uz autoceļa P73 pie pagrieziena uz Klīviem, kur pietur autobuss maršrutā Nr. 7249 Nereta–Valle–Ķekava–Rīga (a/s “Liepājas autobusu parks”).

Umpārtē ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums.

Vēsture

Umpārtes muiža dokumentos minēta jau kopš 17. gs. Sākotnēji tā bija kā Vecmuižas mācītāja muižas īpašums, bet 1852. gadā muižu iegādājās vācbaltiešu muižnieks Johans Gustavs Krēgers (Johann Gustav Kroeger, apglabāts Viesturu (Umpārtes) kapos). Muižas ēka saglabājās dzimtas īpašumā arī pēc agrārās reformas, kad muižas zeme tika sadalīta jaunsaimniecībās. Šajā laikā muižas īpašnieks bija Jirgens Ernsts Krēgers (Jürgen Ernst Kroeger), kurš muižu (arī tās vēsturi) un Umpārtes apkārtni daudz aprakstīja savā atmiņu grāmatā “Baltvācietis laikmeta šūpolēs” (So war es: Bericht eines Deutschbalten), kas izdota Vācijā 1989. gadā, bet latviski tulkota un publicēta laikrakstā “Neatkarīgā Cīņa” no 1993. gada 5. novembra līdz 1993. gada 8. decembrim.

Uz ziemeļiem no muižas centra pie Baliņas upes 1875. gadā tika izveidota skola – Umpārtes pamatskola. 1938. gadā Umpārtes pamatskola tika pārdēvēta par Viestura pamatskolu. Mūsdienās Umpārtes pamatskolas ēkā izveidots atpūtas komplekss “Viesturu muiža”.

Otrā pasaules kara laikā Umpārtes muižas ēkas tika nopostītas. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai klēts. 

1945. gadā, padomju okupācijas laikā, tika izveidots Umpārtes ciems un Umpārtes ciema padome, tomēr, iedzīvotāju skaitam samazinoties, Umpārtes ciema padome tika likvidēta un 1954. gadā ciems pievienots Vecumniekiem. 1967. gadā tika slēgta Umpārtes skola.

1981. gadā pie Umpārtes tika atvērts Vecumnieku atvērtā tipa cietums, kas slēgts 2017. gadā.

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Tīmekļa vietnē periodika.lv Jirgena Ernsta Krēgera “Baltvācietis laikmeta šūpolēs” laikrakstā “Neatkarīgā Cīņa”

Elīna Rasnace "Umpārte". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 30.11.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4169 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana