Atjaunots 2023. gada 4. augustā
Elīna Rasnace

Ādažu pagasts

Ādažu novada administratīva teritorija

Skats uz Ādažiem un Ādažu pagastu. 2019. gads.

Fotogrāfs Alvis Dadzis. Avots: Shutterstock.com.

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Ādažu pagasts ir pagasts Vidzemē, Ādažu novada austrumu daļā. Ādažu pagasts robežojas ar Ādažu pilsētu un Ādažu novada Carnikavas pagastu rietumu daļā, Ropažu novada Garkalnes pagastu dienvidu daļā, Siguldas novada Inčukalna pagastu austrumu daļā, Saulkrastu novada Saulkrastu pagastu un Sējas pagastu ziemeļu daļā.

Ādažu pagastā atrodas 11 apdzīvotas vietas: Alderi (vidējciems), Atari (vidējciems), Āņi (skrajciems), Baltezers (lielciems), Birznieki (skrajciems), Divezeri (skrajciems), Eimuri (skrajciems), Garkalne (lielciems), Iļķene (mazciems), Kadaga (lielciems), Stapriņi (lielciems).

Administratīvo pārvaldi pagastā īsteno Ādažu novada dome.

Vispārīgas ziņas

Ādažu pagasta kopējā platība ir 162,9 km², iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 12 275.

Ādažu pagasta nosaukums veidojies no Ādažu muižas (vācu Gut Ahof, krievu Ахофъ). Viena versija par vietvārda izcelsmi cēlusies no vēsturiskas teikas, proti, ka Rīgas celšanas laikā no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas. Tomēr pētnieki uzskata, ka vietvārda izcelsmei ir divi ticami skaidrojumi – viens saistāms ar Gaujas upes vēsturisko nosaukumu “Aa”, kas devis nosaukumu arī Gaujas jeb Ādažu muižai, kuram pievienota Vidzemes lībiešu vietvārdiem raksturīgā izskaņa “-aži”. Otrs ir profesora Jāņa Endzelīna minējums, vārda izcelsmi saistot ar lībiešu valodas vārdu “ādøs”, kas nozīmē ‘tievs’ vai ‘šaurs’, jo apdzīvotā vieta atradās uz zemes šauruma starp Juglas ezeru, Ķīšezeru un Baltezeru.

Ādažu pagasta ģerbonis apstiprināts 2021. gada decembrī. Pagasta ģerbonī sudraba laukā attēlots balts ūdensrozes zieds uz zaļas lapas.

Ādažu pagasta teritorijā atrodas Ādažu poligons, kurš ir Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pārziņā.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kopā ar NATO sabiedrotajiem militārajās mācības “Kristāla Bulta 2023” Ādažu poligonā. 29.03.2023.

Fotogrāfs Romāns Kokšarovs. Avots: F/64 Photo Agency.

Ādažu pagasts.

Ādažu pagasta ģerbonis.

Dabas apstākļi

Ādažu pagasts atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, bet pagasta austrumu daļa – Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Reljefs kopumā ir līdzens un veidojies pēcledus laikmetā. Klimats pagasta teritorijā ir caurmērā silts un mitrs.

Trešo daļu pagasta teritorijas aizņem meži, kuros atrodas vairāki nelieli ezeri. Pagastā atrodas arī vairāki nelieli purvi, piemēram, Dzērves purvs, Jūgu purvs, Rampurs, Utupurvs, Zušu purvs.

Ādažu pagasta teritorijā atrodas dabas liegums “Lielā Baltezera salas” un “Lieluikas un Mazuikas ezers”.

Lielākā upe pagasta teritorijā ir Gauja, bet pagastu šķērso arī vairākas nelielas upes, piemēram, Cimeļupe, Melnupe, Puska, Vējupe un citas.

Ādažu pagasta teritorijā ir salīdzinoši daudz ezeru. Lielākie ezeri – Dūņezers, Lilastes ezers, Lielais un Mazais Baltezers, Lieluikas un Mazuikas ezers. Mazāki ezeri – Ataru ezers, Kadagas ezers, Kreiļu ezers, Līņu ezers un citi. Mazais Baltezers ir dziļākais Rīgas apkārtnē – tā dziļums dažviet sasniedz 10 metrus.

Lielais un Mazais Baltezers. Ādažu pagasts, 24.05.2020.

Avots: Greens and Blues/Shutterstock.com.

Iedzīvotāji

Gads	Iedzīvotāju skaits
1925	3796
1930	3123
1935	3338
2000	6920
2021	11824
2022	12275

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls, Ādažu novada pašvaldība.

Iedzīvotāju blīvums Ādažu pagastā ir 82 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Iedzīvotāju skaita ziņā lielākais ciems pagastā ir Kadaga, kam seko Baltezers, Garkalne un Stapriņi.

Iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Ādažos un citviet Ādažu novadā, kā arī Siguldas novadā vai Rīgā.

Satiksme un sakari

Uz Ādažu pagastu var nokļūt, braucot no Latvijas galvaspilsētas Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A2 (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)) jeb Vidzemes šoseju, turpinot ceļu uz ziemeļiem pa valsts nozīmes autoceļu A1 (Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži)) jeb Tallinas šoseju. Autoceļš A1 šķērso Ādažu pagastu gandrīz pilnā garumā, tostarp ved cauri pagasta centram Ādažiem, bet uz mazāk apdzīvotām vietām var nokļūt pa vietējās vai reģionālās nozīmes autoceļiem, piemēram, P1 (Rīga–Carnikava–Ādaži).

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina starppilsētu autobusi vairākos maršrutos, piemēram, Nr. 7514 Rīga–Ainaži (a/s “CATA”), Nr. 7179 Rīga–Saulkrasti–Kursīši–Saulkrastu stacija (a/s “CATA”), Nr. 6855 Rīga–Kalngale–Carnikava–Birznieki–Ādaži–Kadaga (SIA “Latvijas Sabiedriskais autobuss”).

Autobuss pietur pieturvietās “Alderi”, “Ādaži”, “Baltezers”, “Birznieki”, “Jaunkūlas” (Stapriņi), “Kadaga” un citur. Uz mazāk apdzīvotām vietām sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota.

Ādažu pagastā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums. Pagasta blīvāk apdzīvotajās vietās ir pieejama attīstīta infrastruktūra, kanalizācija un ūdens apgāde, bet mazāk apdzīvotajās vietās var būt ierobežota pakalpojumu pieejamība.

Ekonomikas raksturojums

Pazīstamākais uzņēmums Ādažos ir “Ādažu čipsu” ražotājs, kas dibināts 1993. gadā. Uzņēmums kopš 2005. gada pieder uzņēmumam SIA “Orkla Latvija”. Otrs zināmākais uzņēmums ir “SIA Berlat Group”, kas ir viens no vadošajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijā, dibināts 1993. gadā.

Pagastā atrodas arī dažādi nelieli ražošanas un apstrādes uzņēmumi (kokapstrāde, metāla materiālu apstrāde, jumta materiālu ražošana un citi) un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, autoserviss, ziedu mazumtirdzniecība, ēdināšanas uzņēmumi (īpaši Baltezera apkārtnē un Ādažos) un citi. Lielākā daļa uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju atrodas tieši Ādažos un blīvāk apdzīvotajās vietās, piemēram, Baltezerā un Kadagā.

Lielākajās apdzīvotajās vietās ir mazumtirdzniecības uzņēmumi – pārtikas un sadzīves preču veikali.

Pagastā atrodas arī vairāki viesu nami un naktsmītnes, piemēram, etnogrāfiskais viesu nams “Gungas”, “Dūņu krogs” Divezeros, viesu nams “Apzaļi” Kadagā, “Port Hotel” viesnīca Ādažos, viesu nams “Kurši” Ataros un citi.

Pagastā ir vairākas degvielas uzpildes stacijas, piemēram, “Circle-K”, “Virši”, “Viada”.

Kartupeļu čipsu “Ādažu čipsi” ražotne. Ādaži, 21.05.2009.

Fotogrāfe Lita Krone. Avots: LETA.

Izglītība

Ādažu pagastā atrodas vairākas izglītības iestādes.

Pirmsskolas izglītības iestādes: Ādažu pirmsskolas izglītības iestāde “Strautiņš” (reģistrēta 1993. gadā); Kadagas pirmsskolas izglītības iestāde “Mežavēji” (reģistrēta 2009. gadā); privātā pirmsskolas izglītības iestāde Ādažos “Pasaku valstība” (izveidota 2007. gadā); privātā pirmsskola “Brīvā Austras skola” (reģistrēta 2018. gadā); privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Patnis” Ādažos (reģistrēta 1994. gadā); Siguļu pirmsskolas izglītības iestāde “Piejūra” (dibināta 2016. gadā).

Pirmā skola Ādažu pagastā tika dibināta 18. gs. otrajā pusē; vēsturiskā, tobrīd 6 klašu pamatskolas ēka uzbūvēta 1927. gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta, bet mūsdienu ēkas – Ādažu vidusskolas – celtniecība sākta 1984. gadā, pabeigta un atklāta 1986. gadā. Ādažu vidusskolā ietilpst arī Ādažu vidusskolas bērnudārzs – 2021. gadā vidusskolā aizsākta pirmsskolas izglītības programma.

Ādažu Brīvā Valdorfa skola dibināta 1993. gadā; valdorfpedagoģijas izglītības iestāde, kurā ir gan pirmskolas, gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības programmas.

Ādažos atrodas Ādažu novada Mākslu skola, kas 2022. gadā tika reorganizēta, apvienojot Ādažu Mākslas un mūzikas skolu un Carnikavas Mūzikas un mākslas skolu. 2014. gadā Ādažos tika dibināta Ādažu Bērnu un jaunatnes sporta skola.

Pagastā ir pieejama arī interešu izglītība.

Ādažu pamatskolas ēka plūdu laikā. 1931. gads.

Fotogrāfs Ludvigs Drēziņš. Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Kultūra

Kultūras norises Ādažu pagastā organizē Ādažu novada kultūras centrs, kas dibināts 2010. gadā.

Kultūras centrā darbojas dažādi kolektīvi: jauniešu koris “Mundus” (izveidots 2009. gadā), jauktais koris “Jumis” (izveidots 1986. gadā), jauktais koris “Saknes” (izveidots 2016. gadā); senioru deju kolektīvs “Sprigulis” (izveidots 2008. gadā), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sprigulis” (izveidots 2008. gadā), tautas deju ansamblis “Sprigulītis” (izveidots 1969. gadā), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sānsolītis” (izveidots 1996. gadā), senioru deju kolektīvs “Dēka” (izveidots 2013. gadā), senioru līnijdeju grupa “Varavīksne” (izveidota 2002. gadā); amatierteātris “Kontakts” (izveidots 2006. gadā); tradīciju kopa “Ābols“ (izveidots 2015. gadā); senioru vokālais ansamblis “Gaujmalas lakstīgalas“, vīru vokālais ansamblis (izveidots 2012. gadā).

Ādažu novada kultūras centrs. Ādaži, 28.05.2020.

Fotogrāfs Ģirts Ozoliņš. Avots: F/64 Photo Agency.

Veselības aizsardzība

Veselības aizsardzību pagasta teritorijā nodrošina pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ādažu slimnīca”, reģistrēta 1993. gadā. Slimnīcā darbojas poliklīnika, ģimenes ārstu un dažādu speciālistu privātprakses, dienas stacionārs.

Arī citviet pagastā pieejami ģimenes ārsta, kā arī zobārsta pakalpojumi.

Aptiekas atrodas Ādažos, Kadagā, Baltezerā.

Pieejama arī veterinārā klīnika un aptieka SIA "Purni" un SIA "Zvēru pietura" Ādažos.

Vēsturiskās ziņas

Ādažu pagasta vēsturiskais centrs sāka veidoties 19. gs. beigās, tomēr pagasta teritorija apdzīvota un minēta dokumentos jau no 13. gs. beigām.

Livonijas laikā – 13. gs. – beigās tika uzcelta Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils – spēcīgs nocietinājums ar ūdensdzirnavām starp trim ezeriem – Juglas ezeru, Ķīšezeru un Baltezeru. Pils un dzirnavas vēsturiskajos dokumentos zināmas arī ar Neiermīles nosaukumu (vācu Neuermühlen, Schloß Neuermühlen). Pils teritorija administratīvi ietilpa Salaspils fogtejā.

Bukultu pils nocietinājumus vairākkārt mēģināts ieņemt bruņotos uzbrukumos. 1298. gada 29. jūnijā Livonijas pilsoņu kara laikā notika kauja pie Bukultu pils jeb Ādažu kauja – Rīgas arhibīskapa un tā sabiedrotā Lietuvas dižkunigaiša Vīteņa (Vytenis) uzbrukums Vācu ordenim, kura spēkus vadīja Kēnigsbergas komturs Bertolds no Brīhafenas (Bertold von Brühaven). Kaujas laikā Rīgas spēki cieta sakāvi, bojā ejot apmēram 400 cilvēkiem.

16. gs., nostiprinoties luterāņu ticībai, tika izveidots Ādažu–Carnikavas draudzes novads (Neuermühlen-Zarnikau, Kirchspiel Neuermühlen). Līdz 19. gs. draudzes novadā ietilpa Ādažu baznīca Baltezerā, Carnikavas baznīca Siguļos un Garkalnes baznīca.

Ādažu pagasta apkārtnē bija vairākas muižas, no tām zināmākās: Alderu muiža (Gut Hollershof), Ataru pusmuiža (Ottern), Ādažu jeb Gaujas muiža (Aahof), Ādažu jeb Neiermīles mācītājmuiža (Pastorat Neuermühlen) Baltezerā, Iļķenes muiža (Hilchensfähr) pie Āņiem, Kluses muiža (Kluß), Rembergu jeb Remberģes muiža (Gut Ringenberg), Štāles muiža (Stahlenhof) Kadagā.

1903. gadā tika atklāts Gaujas–Daugavas ūdensceļš, izrokot Baltezera kanālu.

Agrārās reformas laikā pagasta apkārtnes muižu zeme tika sadalīta jaunsaimniekiem.

1927. gadā izveidots Ādažu poligons Latvijas armijas vajadzībām.

1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidoti četri ciemi – Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes. 1949. gadā Ādažu pagasts tika likvidēts. No 1949. gada līdz 1956. gadam Ādažu ciems ietilpa Saulkrastu rajonā, bet no 1956. gadam – Rīgas rajonā. 1954. gadā Ādažu ciemam tika pievienots Carnikavas ciems. Ādažu poligonu pārņēma un paplašināja padomju armija.

Padomju okupācijas laikā pagasta teritorijā ieplūda daudz imigrantu. Kolektivizācijas laikā tika izveidoti vairāki kolhozi, kas vēlāk apvienoti vienā kolhozā “Ādaži”.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā tika atjaunots Ādažu pagasts, bet 1992. gadā no Ādažu pagasta atdalīts un izveidots Carnikavas pagasts. 2006. gadā tika izveidots Ādažu novads. 2021. gadā Ādažu novadam pievienots Carnikavas novads, bet atjaunoti arī Ādažu un Carnikavas pagasti kā administratīvas teritorijas.

2022. gadā Ādažu ciemam tika piešķirtas pilsētas tiesības.

Tilts pār Baltezera kanālu. 07.1925.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Kāzu ceremonija Ādažu baznīcā Baltezerā. 08.09.1936.

Fotogrāfs Ludvigs Drēziņš. Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Armijas daļas mācībās Ādažu poligonā. 1933.–1934. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Vēstures un arhitektūras pieminekļi

Ādažu evaņģēliski luteriskās baznīcas jeb Baltezera baznīcas ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Celta no 1772. līdz 1775. gadam pēc Bernharda Joahima Mazungena projekta. Padomju okupācijas laikā baznīca tika izdemolēta, nojaukts arī baznīcas tornis. Okupācijas laikā baznīcas ēka tika izmantota kā kultūras nams, bet vēlāk kā noliktava un metālmākslinieku darbnīca. 1990. gadā tika atjaunots baznīcas tornis. 1994. gadā baznīca tika atdota Ādažu evaņģēliski luteriskajai draudzei, vēlāk ēka tika atjaunota.

Baltezera komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Piemiņas vieta izveidota 1941. gadā noslepkavotajiem pagasta iedzīvotājiem. 2009. gadā atklāts piemineklis “Ciešanu vārti”.

Baltezera sūkņu stacija uzbūvēta 19. gs. beigās, darbu sāka 1904. gadā. 1988. gadā tajā ierīkots Rīgas ūdensapgādes muzejs.