Amblyomma babirussae (Schulze, 1933 = Amblyomma cyprium (Krijgsman, Ponto, 1931)) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Tās ir plati ovālas, 4–5 mm (nimfas ir 1,3–1,6 mm) garas raibērces ar ornamentētu skutumu (muguras vairogu). Kāpuru ķermenis ir gandrīz apaļš, 0,6–0,8 mm garš. Tēviņiem skutums sedz visu ķermeņa mugurpusi, mātītēm sedz tikai tā priekšējo daļu. Amblyomma babirussae raibērču ķermeņa vidusdaļā atrodas sarkanīgs plankums, kuru apņem dzeltena un zaļa josla. Arī gar ķermeņa mugurpuses sāniem un uz festoniem (rievām līdzīgas struktūras) bieži atrodami līdzīgi, izmēros mazāki, krāsaini plankumi. Uz mugurpuses raksturīgs punktējums. Nepaēdušām raibērcēm gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām labi saskatāmi festoni. Acis Amblyomma babirussae raibērcēm ir nelielas, plakanas. Gnatosomas pamatne ir četrstūrveida, reizēm mugurpusē ornamentēta. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) Amblyomma babirussae raibērcēm ir garas. Kājas ir vidēji garas, reizēm ar zaļgani zilām šķērsjoslām. Uz ķermeņa vēderpuses atrodas nedaudzi gaiši matiņi. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma babirussae raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.
Amblyomma babirussae raibērces
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Amblyomma babirussae raibērcēm ir raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls. Pēc pārošanās Amblyomma babirussae raibērču mātītes barojas uz saimniekorganisma; kad paēdušas, nokrīt no tā un dēj olas. Amblyomma babirussae ir ērcēm Acari raksturīgās attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago.
Amblyomma babirussae raibērces ir sastopamas Dienvidaustrumāzijā Indonēzijas salās (Dienvidu, Ziemeļu un Centrālā Sulavesi, Buru, Serama). Tās ir atrastas līdz pat 1800 m augstumā virs jūras līmeņa. Amblyomma babirussae raibērces ir uzskatāmas par endēmām sugām šajās salās.
Latvijā Amblyomma babirussae raibērces nav sastopamas.
Pieaugušās Amblyomma babirussae raibērces ir lielo zīdītāju parazīti. Tās galvenokārt sastopamas uz cūku dzimtas Suidae, vēršu dzimtas Bovidae un briežu dzimtas Cervidae (Artiodactyla) pārstāvjiem, bet atrastas arī uz zirgiem Equus caballus (Perissodactyla, Equidae) un civetām Viverra tangalunga (Carnivora, Viverridae). Nimfas sastopamas uz iepriekšminēto dzimtu zīdītājiem un uz grauzējiem Rodentia. Amblyomma babirussae kāpuri uz saimniekorganismiem ir atrasti reti. Tie ievākti galvenokārt no veģetācijas. Amblyomma babirussae parazitē arī uz lielajiem pārnadžiem – mājdzīvniekiem. Amblyomma babirussae raibērces var parazitēt uz cilvēkiem, un to koduma vietās veidojas lokāls iekaisums. Dzīvniekiem raibērču koduma vietās veidojas satūkums, iekaisums, ir iespējama ērču paralīze (ar raibērču siekalām saimniekorganismā tiek ievadīti toksīni, kas var izraisīt paralīzi) un anēmija.
Amblyomma babirussae raibērces pastāv salīdzinoši nelielās, izolētās populācijās. Šo raibērču saimniekorganismu skaita samazināšanās vai iznīcināšanas gadījumā tās ir apdraudētas.