Amblyomma calcaratum (Neumann, 1899) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Amblyomma calcaratum raibērces ir ovālas, 4–6 mm garas. Tēviņiem ķermenis ir tumši brūns, ar gaišāku rakstu, bet mātītēm tas ir gaišāk brūns, ar tumšāku rakstu. Tēviņiem skutums (muguras vairogs) ir garš, ovāls un sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas sedz tikai ķermeņa priekšējo daļu. Skutumam raksturīgs sarkanbrūns punktējums. Amblyomma calcaratum ērcēm acis ir plakanas. Tēviņiem gnatosomas pamatne ir plata, četrstūrveida, bet mātītēm tā ir trīsstūrveida. Lieli tauku dziedzeri atrodas uz visas raibērču ķermeņa virsmas, izņemot skutumu. Amblyomma calcaratum raibērcēm I kāju pāra gūžām ir divi izteikti gari dzelkņi, II–III kāju pāra gūžām ir viens īss trīsstūrveida dzelknis, IV kāju pāra gūžām ir viens garš dzelknis. Kājas Amblyomma calcaratum raibērcēm ir gaiši brūnas, ar tumšākām šķērsjoslām. Tēviņiem pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas, druknas, bet mātītēm tās ir garas un slaidas. Nepaēdušām raibērcēm labi redzami 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Dažas Amblyomma calcaratum raibērču pazīmes vairāki autori apraksta atšķirīgi, tāpēc rodas grūtības noteikt šīs raibērces.

Amblyomma calcaratum raibērcēm ir raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls. Šīm raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Asinis piesūkušās raibērču mātītes nokrīt no saimniekorganisma un pēc miera perioda dēj olas. No tām izšķiļas kāpuri. Tie barojas un novelkas (nomaina ķermeņa apvalkus). Pēc miera perioda nimfas barojas, novelkas un sasniedz imago stadiju. Pieaugušās raibērces pārojas uz saimniekorganismiem.

Amblyomma calcaratum raibērces sastopamas Centrālamerikā (Meksikas dienvidu daļā, Belizā, Kostarikā, Panamā), Trinidadā un Tobago un Dienvidamerikā (Argentīnā, Bolīvijā, Brazīlijā, Venecuēlā, Kolumbijā, Gajānā, Paragvajā, Peru, Surinamā, Ekvadorā).

Atsevišķos gadījumos Amblyomma calcaratum raibērces atrastas arī Ziemeļamerikā, kur tās, visticamāk, pārceļojušas ar migrējošiem putniem. 

Latvijā Amblyomma calcaratum raibērces nav sastopamas.

Amblyomma calcaratum raibērces parazitē uz zīdītājiem, galvenokārt uz skudrulāčiem (Pilosa, Myrmecophagidae): četrpirkstu tamandua (Tamandua) un lielajiem skudrulāčiem (Myrmecophaga). Nepieaugušās attīstības stadijas atrastas uz skudrulāčiem un putniem. No putniem īpaši nozīmīgi šajā ziņā ir zvirbuļveidīgo kārta (Passeriformes). Atsevišķos gadījumos Amblyomma calcaratum raibērces atrastas arī uz sliņķiem (Pilosa, Folivora), briežiem (Artiodactyla, Cervidae), suņiem un citiem dzīvniekiem. Amblyomma calcaratum raibērces pārnēsā baktērijas Rickettsia parkeri. Šīs riketsijas cilvēkiem izraisa plankumaino drudzi, kas parasti izpaužas kā izsitumi ap koduma vietu, galvassāpes, drudzis un muskuļu sāpes. Ar molekulārām metodēm Amblyomma calcaratum raibērcēs atrasta Anaplasmataceae dezoksiribonukleīnskābe (DNS).