Amblyomma coelebs (Neumann, 1899) (= Amblyomma bispinosum) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Amblyomma coelebs raibērces ir apaļi ovālas, 5–6 mm garas. To ķermenis ir tumši brūns vai tumši sarkanīgi brūns ar gaišāku rakstu uz mugurpuses. Kājas ir gaiši brūnas ar tumšākām šķērsjoslām. Amblyomma coelebs raibērču tēviņiem skutums (muguras vairogs) sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas sedz tikai ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Nepaēdušām raibērcēm labi redzami 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Amblyomma coelebs raibērcēm gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Acis ir nedaudz izliektas un atrodas pie skutuma sānu malām. Uz visas raibērču ķermeņa virsmas atrodas lieli tauku dziedzeri. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) Amblyomma coelebs raibērcēm ir garas un slaidas.
Amblyomma coelebs raibērces
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Amblyomma coelebs raibērcēm ir raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls. Šīm raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Amblyomma coelebs dzīves cikls ir pētīts laboratorijas apstākļos. Pieaugušās raibērces pārojās uz saimniekorganismiem. Pēc tam mātītes uz saimniekorganisma barojās aptuveni 10 dienas. Paēdušas raibērču mātītes nokrita no saimniekorganisma un pēc miera perioda, kas ilga 10–22 dienas, dēja olas. Dabiskos apstākļos kāpuru izšķilšanās notiek pēc aptuveni 90 dienām, bet laboratorijas apstākļos kāpuri izšķīlās pēc 50–60 dienām. Dabiskos apstākļos izšķiļas ap 50 % kāpuru, bet laboratorijas apstākļos izšķīlās 28–29 % kāpuru. Kāpuri uz saimniekorganisma barojās 4–10 dienas. Pirms novilkšanās (vecās ādas nomaiņas) kāpuri izgāja 27–36 dienu miera periodu. Nimfas barojās uz saimniekorganisma 5–7 dienas. Nimfām miera periods un novilkšanās ilga 24–26 dienas. Laboratorijas apstākļos pilns Amblyomma coelebs raibērču dzīves cikls ilga 149 dienas.
Amblyomma coelebs raibērces sastopamas Meksikā, Argentīnā, Belizā, Bolīvijā, Brazīlijā, Kolumbijā, Kostarikā, Gajānā, Gvatemalā, Franču Gviānā, Hondurasā, Nikaragvā, Panamā, Paragvajā, Peru, Surinamā un Venecuēlā.
Latvijā Amblyomma coelebs raibērces nav sastopamas.
Pieaugušās Amblyomma coelebs raibērces parasti parazitē uz tapīriem Tapirus terrestris (Perissodactyla, Tapiridae), bet ir atrastas arī uz pekariem (Artiodactyla, Tayassuidae), oposumiem (Didelphimorphia, Didelphidae), bruņnešiem (Xenarthra, Cingulata), kaķiem, zirgiem un lielajiem grauzējiem. Kāpuri un nimfas parazitē uz putniem. Šīs raibērces atrastas arī uz daudziem citiem dzīvniekiem.
Amblyomma coelebs raibērces pārnēsā Rickettsia amblyommatis. Šo riketsiju patogenitāte nav vēl pilnībā izpētīta, bet Rickettsia amblyommatis var izraisīt plankumaino drudzi dzīvniekiem un cilvēkiem. Līdz šim ir zināmi daži gadījumi, kad Amblyomma coelebs raibērces ir piesūkušās cilvēkiem.