Amblyomma cohaerens (Dönitz, 1909) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Amblyomma cohaerens raibērces ir plati ovālas, 4–6 mm garas. Tēviņiem skutums (muguras vairogs) ir gaiši dzeltens vai gaiši brūns, ar tumši brūnu un melnu rakstu. Mātītēm skutums ir trīsstūrveida, gluds, ar gaišāku vidusdaļu, tumšām sānu malām un smalku punktējumu. Pārējā ķermeņa mugurpuse mātītēm ir tumši zaļa vai melna, ar tumšāku punktējumu. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm – tikai ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Ķermeņa virsmai raksturīgs smalks punktējums. Nepaēdušām raibērcēm labi redzami 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Amblyomma cohaerens raibērcēm acis ir nedaudz izliektas un bālas. Gnatosomas pamatne ir trapecveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas un slaidas. Kājas ir gaiši vai tumši brūnas ar gaiši dzeltenām šķērsjoslām. Amblyomma cohaerens ārēji ir līdzīga ar Amblyomma astrion, tāpēc abas sugas reizēm tiek jauktas.

Amblyomma cohaerens raibērcēm ir raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls. Šīm raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Pēc pārošanās uz saimniekorganisma mātītes barojas 10–20 dienas. Pēc tam tās nokrīt no saimniekorganisma un dēj olas. Mātītes var izdēt līdz pat 20 000 olu. No olām kāpuri izšķiļas pēc 4–13 nedēļām. Tie barojas uz saimniekorganisma 4–20 dienas. Tam seko miera periods; kāpuri novelkas (nomaina vecos ķermeņa apvalkus) 2–7 nedēļās. Nimfas barojas uz saimniekorganisma 5–20 dienas un novelkas 14–60 dienas.

Labvēlīgos apstākļos var attīstīties divas paaudzes gadā. Ja apkārtējās vides mitruma līmenis ir samazināts, Amblyomma cohaerens raibērcēm iestājas diapauze.

Amblyomma cohaerens raibērces ir sastopamas Burundi, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kenijā, Ruandā, Sudānā, Tanzānijā, Ugandā un Etiopijā. Parasti tās apdzīvo platlapu koku mežus ar bagātīgu veģetāciju un krūmājiem, mitriem vides apstākļiem. Amblyomma cohaerens raibērces atrastas dažādā augstumā virs jūras līmeņa, tomēr vairumā gadījumu tās konstatētas 1600–2400 m virs jūras līmeņa. Etiopijā lielākā šo raibērču aktivitāte novērojama lietus sezonas laikā.

Latvijā Amblyomma cohaerens raibērces nav sastopamas.

Amblyomma cohaerens raibērces parazitē uz lielajiem mājlopiem un savvaļas bifeļiem, piemēram, Syncerus caffer (Artiodactyla, Bovidae). Reizēm sastopamas arī uz citiem savvaļas pārnadžiem (Artiodactyla). Kāpuri un nimfas parazitē uz putniem un citiem dzīvniekiem. Amblyomma cohaerens raibērces parasti piestiprinās pie saimniekorganisma tesmeņa, anālās atveres un dzimumorgānu apvidū. Šo raibērču kodumi rada septiskas brūces un abscesus, govju tesmeņu iekaisumus un ādas bojājumus. 

Amblyomma cohaerens raibērces pārnēsā Theileria spp., kas ir nozīmīgi mājlopu parazīti. Tās izraisa tropisko teileriozi (Theileria annulata), Austrumkrasta teileriozi (Theileria parva) un zirgu piroplazmozi (Theileria equi). Mūsdienās izstrādā vakcīnas pret šīm slimībām. Amblyomma cohaerens raibērces pārnēsā arī riketsijas Ehrlichia ruminantium ( = Cowdria ruminantium), kas izraisa ērlihiozi, un baktērijas Dermatophilus congolensis, kas izraisa dzīvnieku ādas dermatofilozi.

Amblyomma cohaerens raibērces reti atrastas uz cilvēkiem.