AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 15. novembrī
Ineta Salmane

Madagaskaras bruņurupuču raibērces

Madagaskaras bruņurupuču raibērču suga Amblyomma chabaudi pieder pie raibērču ģints (genus Amblyomma), ganību ērču dzimtas (familia Ixodidae), ganību ērču kārtas (ordo Ixodida), parazītveida ērču virskārtas (superordo Parasitiformes), ērču apakšklases (subclassis Acari), zirnekļveidīgo klases (classis Arachnida), helicerātu apakštipa (subphylum Chelicerata), posmkāju tipa (phylum Arthropoda)

Saistītie šķirkļi

  • ērces
  • ganību ērču dzimta
  • ganību ērču kārta
  • helicerāti
  • parazītveida ērces
  • posmkāji
  • raibērces
  • zirnekļveidīgie

Satura rādītājs

  • 1.
    Madagaskaras bruņurupuču raibērču vispārīgs raksturojums
  • 2.
    Madagaskaras bruņurupuču raibērču dzīves cikls
  • 3.
    Madagaskaras bruņurupuču raibērču sastopamība
  • 4.
    Madagaskaras bruņurupuču raibērču nozīme
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Madagaskaras bruņurupuču raibērču vispārīgs raksturojums
  • 2.
    Madagaskaras bruņurupuču raibērču dzīves cikls
  • 3.
    Madagaskaras bruņurupuču raibērču sastopamība
  • 4.
    Madagaskaras bruņurupuču raibērču nozīme
Madagaskaras bruņurupuču raibērču vispārīgs raksturojums

Amblyomma chabaudi (Rageau, 1964) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 5–8 mm garas. Tēviņiem ķermenis ir gaiši līdz tumši brūns, un visu tā mugurpusi sedz skutums (muguras vairogs). Mātītēm ķermenis ir tumši zils vai melns. Skutums ir melns, ar gaiši brūnu ornamentāciju tā sānu daļā. Skutums mātītēm sedz vienu trešdaļu no ķermeņa priekšējās daļas. Skutumam ir raksturīga pigmentācija. Kājas ir garas, gaiši dzeltenas, ar vāji izteiktām šķērsjoslām. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas, īpaši to otrais posms. Nepaēdušām Madagaskaras bruņurupuču raibērcēm gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām ir labi saskatāmi festoni (rievām līdzīgas struktūras). Gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Madagaskaras bruņurupuču raibērcēm ir acis, bet tās ir vāji attīstītas un pārsvarā uztver tikai gaismas virzienu un intensitātes izmaiņas. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Madagaskaras bruņurupuču raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Madagaskaras bruņurupuču raibērču dzīves cikls

Madagaskaras bruņurupuču raibērcēm ir raksturīgs garš triju saimnieku attīstības cikls. Šīm raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa, imago. Pēc apaugļošanās Amblyomma chabaudi raibērču mātītes barojas uz saimniekorganisma. Kad piesūcas asinis, tad nokrīt no saimniekorganisma un dēj olas. No olām izšķiļas kāpuri, pēc barošanās uz saimniekorganisma novelkas (nomaina veco ķermeņa apvalku) un sasniedz nimfas attīstības stadiju. Arī nimfas barojas ar asinīm, novelkas un sasniedz imago attīstības stadiju.

Madagaskaras bruņurupuču raibērču sastopamība

Madagaskaras bruņurupuču raibērces ir endēma suga Madagaskarai. Tās parazitē uz Madagaskaras bruņurupučiem Pyxis arachnoides. Madagaskaras bruņurupuču tirdzniecības rezultātā Amblyomma chabaudi raibērces ir ievazātas Floridā (Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV)).

Latvijā Madagaskaras bruņurupuču raibērces nav sastopamas.

Madagaskaras bruņurupuču raibērču nozīme

Amblyomma chabaudi raibērces parazitē galvenokārt uz Madagaskaras bruņurupučiem Pyxis arachnoides (Testudines, Testudinidae). Pirmo reizi šīs raibērces tika atrastas 1963. gadā. Tikai viens šo raibērču tēviņš ir konstatēts uz bruņurupuča Geochelone radiata (Testudines, Testudinidae). Laboratorijas apstākļos Amblyomma chabaudi raibērces barojās arī uz zīdītājiem. 

Madagaskaras bruņurupuču raibērcēs nav atrastas Borrelia spp. vai Babesia spp., bet ir atrasts Āfrikas ērču koduma drudža izraisītājs – riketsijas Rickettsia africae. Cilvēkiem tās izraisa plankumaino drudzi. Par šo raibērču iespējām pārnēsāt šos slimību izraisītājus informācijas nav.

Dabisko dzīvotņu degradēšana un iznīcināšana ietekmē Amblyomma chabaudi raibērču izplatību, un tās arvien lielākā skaitā invadē Madagaskaras bruņurupučus. 

Saistītie šķirkļi

  • ērces
  • ganību ērču dzimta
  • ganību ērču kārta
  • helicerāti
  • parazītveida ērces
  • posmkāji
  • raibērces
  • zirnekļveidīgie

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Madagaskaras bruņurupuču raibērce Amblyomma chabaudi, Discover Life tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Ehlers, J. et al., ’Tick (Amblyomma chabaudi) infestation of endemic tortoises in southwest Madagascar and investigation of tick-borne pathogens’, Ticks and Tick-borne Diseases, 7/2, 2015, pp. 378–383.
  • Guglielmone, A.A. et al., ’The Argasidae, Ixodidae and Nuttalliellidae (Acari: Ixodida) of the world: a list of valid species names’, Zootaxa, 2528, 2010, pp. 1–28.
  • Guglielmone, A.A., Nava, S., and Robbins, R.G., ’Geographic distribution of the hard ticks (Acari: Ixodida: Ixodidae) of the world by countries and territories’, Zootaxa, 5251/1, 2023.
  • Kolonin, G.V., Мировое распространение иксодовых клещей. Роды Hyalomma, Aponomma, Amblyomma (Acari: Ixodidae), Москва, Наука, 1983.
  • Rageau, J., ’Une nouvelle espèce d’Amblyomma parasite de tortues malgaches A. chabaudi n. sp. (Acariens Ixodidae)’, Bulletin de la Société de Pathologie Exotique, 57, 1964, pp. 408–411.
  • Simmons, L.A. and Burridge, M.J., ’Introduction of the exotic tick Amblyomma chabaudi (Acari: Ixodidae) into Florida on imported tortoises’, Florida Entomologist, 85/1, 2002, pp. 288–289.

Ineta Salmane "Madagaskaras bruņurupuču raibērces". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/183895-Madagaskaras-bru%C5%86urupu%C4%8Du-raib%C4%93rces (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/183895-Madagaskaras-bru%C5%86urupu%C4%8Du-raib%C4%93rces

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana