Amblyomma clypeolatum (Neumann, 1899) [= Amblyomma (Xiphiastor) clypeolatum (Camicas et al., 1998); Amblyomma (Adenopleura) clypeolatum (Santos Dias, 1993)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Pieaugušas Āzijas bruņurupuču raibērces var sasniegt 3 cm garumu. Tām ir apaļi ovāls ķermenis. Āzijas bruņurupuču raibērču tēviņu ķermenis ir gaiši brūnā vai brūnā krāsā ar muguras daļai raksturīgu zeltainu spīdumu. Ķermeņa mugurpusi sedz skutums (muguras vairogs). Tēviņiem kājas ir garas, gaiši brūnas un bez šķērsjoslām. Mātītēm ķermenis ir brūnā vai tumši brūnā krāsā. Skutums ir trīsstūrveida, tumši brūns vai melns un sedz vienu trešdaļu no ķermeņa priekšējās daļas. Mātītēm kājas ir garas, brūnas un bez šķērsjoslām. Āzijas bruņurupuču raibērcēm festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām) ir vāji izteikti. Gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Amblyomma clypeolatum raibērcēm pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir vidēji garas. Acis ir vāji attīstītas un pārsvarā uztver tikai gaismas intensitātes izmaiņas. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Āzijas bruņurupuču raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Āzijas bruņurupuču raibērcēm ir raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls un četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa, imago. Amblyomma clypeolatum raibērču mātītes barojas uz saimniekorganisma. Kad tās ir apaugļotas un piesūkušās asinis, nokrīt no saimniekorganisma un dēj olas. No olām izšķiļas kāpuri, kas pēc barošanās uz saimniekorganisma novelkas (nomaina veco ķermeņa apvalku) un sasniedz nimfas attīstības stadiju. Arī nimfas barojas ar asinīm, novelkas un sasniedz imago attīstības stadiju.

Āzijas bruņurupuču raibērces sastopamas Indijā, Šrilankā un Mjanmā – pārsvarā bruņurupuču apdzīvotajās teritorijās.

Latvijā Āzijas bruņurupuču raibērces nav sastopamas.

Amblyomma clypeolatum raibērces parazitē uz rāpuļiem (Reptilia), galvenokārt uz bruņurupučiem: Indijas zvaigžņu bruņurupučiem Geochelone elegans, Birmas bruņurupučiem Geochelone platynota un Indijas dzeltengalvas bruņurupučiem Indotestudo elongata (Testudines, Testudinidae). Šīs raibērces parasti atrodas bruņurupučiem starp bruņām un priekškājām. Āzijas bruņurupuču raibērces atrastas arī uz čūskām (Pythonidae, Elapidae, Squamata), varāniem (Varanidae, Squamata), pangolīniem (Pholidota), mājas suņiem, bifeļiem un briežiem (Artiodactyla, Bovidae, Cervidae), Āzijas ziloņiem Elephas maximus (Proboscidea, Elephantidae).

Līdz šim nav konstatēta Āzijas bruņurupuču raibērču parazitēšana uz cilvēkiem, tomēr mājas suņu ciešā saskare ar cilvēkiem rada inficēšanās iespējas.

Āzijas bruņurupuču raibērcēs atrastas riketsijas Rikettsia spp., kas izraisa plankumaino drudzi dzīvniekiem un cilvēkiem.