Vārme ir ciems Vārmes pagastā, pagasta centrs. Atrodas Karpenes upes krastos, 26 km no novada centra Kuldīgas un 147 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Vārme ir lielākā kompakti apdzīvotā teritorijā pagastā, kurā dzīvo 459 cilvēki (2000. gadā bija reģistrēti 517, bet 1989. gadā – 540 iedzīvotāji) un 118 mājām. Straujākā attīstība notika 20. gs. otrajā pusē, kad apdzīvotā vieta izveidojās par kolhoza “Vārme” centrālo ciematu, kurā bija gan privātmājas un daudzdzīvokļu mājas, gan arī ražošanas ēkas. Vārmē atrodas pagasta pakalpojumu pārvalde, pamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde, bibliotēka, jaunatnes iniciatīvu centrs, sporta halle, pasts, muižas un skolas muzejs, kā arī doktorāts, aptieka un divi veikali.

Nozīmīgākais Vārmes pagasta transporta ceļš ir 1. šķiras autoceļš P108 (Ventspils–Kuldīga–Saldus); sabiedriskā transporta maršruti savieno ciemu ar Saldu, Kuldīgu un Ventspili. 2. šķiras autoceļi V1278 (Ciecere–Ikaiši–Vārme) un V1297 (Kabile–Vārme) nodrošina satiksmi ar Kabili un Skrundu. Tiek izmatots pašvaldības un privātais transports.

Galvenās uzņēmējdarbības nozares Vārmē ir lauksaimnieciskā ražošana, mežkopība un mežizstrāde, kā arī dažādi pakalpojumi. Šeit savu darbību attīsta vairākas zemnieku saimniecības ar izteiktu specializāciju: “Bētas” (gaļas ražošana un piensaimniecība), “Ezergaļi” (graudkopība), “Skaistmales” (graudkopība), “Garīši” (dārzeņkopība). Darbojas privātas iestādes un uzņēmumi. Pašvaldība nodrošina nepieciešamo infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai.

Vārmes ciemā pieejama centralizēta ūdensapgāde, siltumapgāde, kanalizācijas ūdeņu savākšana un attīrīšana, kā arī centralizēta atkritumu apsaimniekošana. Ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums. Labiekārtota un sakopta apkārtējā vide.

Ciemā darbojas Vārmes pamatskola un pirmsskolas grupas. Jau 1790. gadā Vārmē sāka darboties tā sauktā baznīcas skola. 1826. gadā skola tika pārcelta uz Ūsiņu mājām, 1836. gadā to pārdēvēja par Vārmes pagasta skolu; Ūsiņās atradās līdz 1858. gadam, bet pēc tam, līdz Pirmajam pasaules karam, skola atradās Sudmaļu (saukts arī Maišeļu) kroga ēkā. 1926. gadā skola tika pārcelta uz Vārmes muižas īpašnieka kungu māju. Otrā pasaules kara laikā mācības tika pārceltas uz piecām zemnieku saimniecībām, lai mācību process netiku pārtraukts. Pēc kara skola atjaunoja savu ierasto darbību. Vārmes pamatskola arī mūsdienās atrodas Vārmes muižas īpašnieka kungu mājas ēkā, tā ir modernizēta un labiekārtota, saglabājot arī vēsturiskās vērtības.

Darbojas biedrība ”Mēs savai skolai”, tiek realizēti vietēja un starptautiska mēroga izglītības jomas projekti.

Vārmē nav kultūras nama, tādēļ ziemas mēnešos pasākumi notiek Vārmes pamatskolas zālē un sporta hallē (uzcelta 2009. gadā), bet vasarā dažādas aktivitātes notiek atpūtas parkā ”Aizupītes” (izveidots 2011. gadā), brīvdabas estrādē ”Liepu birzs” (uzcelta 1978. gadā, atjaunota pēc ugunsgrēka 2006. gadā) un Vārmes muižas parkā. Atpūtas parka centrālajā daļā uzstādīts dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis (rāda laiku tikai sadarbībā ar cilvēku). Saules pulkstenī izmantotie akmeņi īpaši meklēti Vārmes pagasta teritorijā. Brīvdabas estrādē notiek koncerti, zaļumballes, teātru izrādes, tradīciju svētki, pavasara un rudens gadatirgi.

Biedrība ”Vārme” 2010. gadā izveidoja nūjošanas un pastaigu taku, kas paredzēta dažādām sportiskām aktivitātēm brīvā dabā. Vārmē ir nodibināts florbola klubs ”Vārme”, kas kopš 2013. gada spēlē Latvijas florbola čempionāta 2. līgā. Vasaras mēnešos tiek izmantots sporta stadions (uzbūvēts 2002. gadā), kurā ir 300 m garš skrejceļš, tāllēkšanas un lodes grūšanas sektors, futbola, volejbola, pludmales volejbola un 3x3 basketbola laukumi. Jūlijā notiek ikgadējās Vārmes sporta spēles.

Kopš 2008. gada darbojas jauniešu iniciatīvas centrs ”Čiekurs”.

Vārmē kopš 1924. gada darbojas un savus pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz bibliotēka (mūsdienās Kuldīgas Galvenās bibliotēkas struktūrvienība), kas rīko lasītāju klubiņa tikšanās reizes, veic novadpētniecības darbu un organizē izstādes.

Mūsdienu Vārmes ciems izveidojās pie kādreizējās Vārmes muižas (Wormen) centra. Muižas pirmsākumi saistīti ar 16. gs. un baronu fon den Brinkenu (von den Brincken) dzimtu. 19. gs. sākumā Karls fon den Brinkens (Carl von den Brincken) muižu iznomāja Hermanim fon der Osten-Zakenam (Hermann von der Osten-Sacken), kurš 1810. gadā muižu ieguva savā īpašumā. Osten-Sakeni saimniekoja līdz agrārai reformai 20. gs. 20. gados. Kungu māja celta Johanafon der Osten-Sakena (Johann von der Osten-Sacken) saimniekošanas laikā 1830. gadā. Kungu mājā saglabājušās firmas ”Celms un Bēms” podiņu kamīnkrāsnis, kas gatavotas 19. gs. beigās, un kāpnes ar virpotiem koka balustriem. Kopš 1926. gada kungu mājā atrodas skola.

No muižas apbūves ansambļa saglabājusies klēts, kungu dzīvojamā māja un ērbērģis. Klēts, kas datēta ar 18. gs. otro pusi, ir iespaidīga apjoma mūra celtne, tā atrodas blakus kungu mājai. 2021. gadā klēts mūri tika iekonservēti. Kalpu māja jeb ērbērģis atrodas iepretim kungu mājai. Tā ir taisnstūra plānojuma akmens mūra ēka, kuras iekšienē atrodas sarkano ķieģeļu manteļskurstenis. Kopš 2023. gada šī ēka atrodas privātīpašumā. Ēku komplekss iekļaujas muižas parkā.