Vārmes pagasts atrodas Latvijas rietumu daļā, Kurzemē, Kuldīgas novada austrumu daļā, Ventas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Kabiles, Rumbas, Pelču, Snēpeles un Skrundas pagastu, kā arī Saldus novada Zirņu, Jaunlutriņu un Šķēdes pagastu. Attālums līdz novada centram Kuldīgai – 22 km, līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai – 135 km.

Pagasta platība – 147,3 km², iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 894, iedzīvotāju blīvums – 6,2 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Pagasta teritorija strukturāli sastāv no divām atšķirīgām daļām – mežu teritorija pagasta rietumu daļā un lauksaimniecības teritorija pagasta austrumu daļā, kurā atrodas arī lielākā apdzīvotā vieta – Vārmes ciems. Pagasta teritorijā ir vēl trīs apdzīvotas vietas (skrajciemi): Dūras, Vecvārme un Zalkšciems.

2023. gada augustā apstiprināts Vārmes pagasta ģerbonis (autors Edgars Sims), kurā attēlots liepu vainags – zaļā laukā sešas izliektas liepas ziedkopas ar seglapām, ziediem un pumpuriem. Liepas simbols parādās pagasta iedzīvotāju un tūristu iecienītajā Liepu birzī – kultūras pasākumu vietā, kā arī 1942. gadā veidotajā svētvietā deportētajiem ir iestādīta liepa, kur katru gadu notiek piemiņas pasākumi.

Vārmes pagasts atrodas Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumā un Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Pagasta austrumu daļā (Austrumkursas augstienes) cilmiezi veido morēnas nogulumi, proti, smilšmāls un mālsmilts, bet rietumu daļā (Kursas zemienes) augsnes cilmiezi veido limnoglaciālie nogulumi, proti, smiltis un māli. Virsmas augstums austrumu daļā ir 80–90 m virs jūras līmeņa un rietumu daļā ir 40–50 m virs jūras līmeņa. Vietām reljefu saposmo upju ielejas, gravas (Apšu, Omiķu, Polīšu) un pauguri (Misiņkalns, Zemzaru, Pankopu kalns).

Lielākās upes pagasta teritorijā ir Venta (pagasta robežās vairāk nekā 10 km), Šķēde (32 km), Dūrupe (17 km), Vārme (15 km), Mazupe (14 km), Ķīšupe (11 km), Ēda (6 km), Karpene (10 km), Ūdre (10 km), Palīce (8 km).

Lielākās ūdenskrātuves ir Dziedru ezers (21,1 ha), Prieku dīķis (14,2 ha), Putras dīķis (4,2 ha) un Vārmes dzirnavu dīķis (4,1 ha).

Vārmes pagasts ietilpst Kurzemes augstieņu klimatiskajā rajonā. Tas veidojas Baltijas jūras tiešā ietekmē ar relatīvi vēsām vasarām un mērenām ziemām.

Derīgie izrakteņi: ievērojami kūdras krājumi, Jaunzemju māla atradne Šķēdes upes labajā krastā, kā arī vietējas nozīmes smilts un grants karjeri.

Teritorijas rietumu daļā izveidojušies lielākie mežu masīvi uz tipiska podzola velēnu podzolaugsnēm un velēnu gleja augsnēm. Meži aizņem 51 % no pagasta teritorijas.

Vārmes mežniecības teritorijā atrodas četri mikroliegumi. Pagasta teritorijā ir vairāki valsts un vietējas nozīmes dižkoki.

Kopš 1977. gada Šķēdes atsegums ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, kura platība ir 1,1 ha un stāvās klinšu sienas veidojušās, atsedzoties devona Mūru svītas smilšakmeņiem un gliemeždolomītiem, kuri ieguluši tuvu zemes virsmai. 

Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. 2011. gadā pagasta teritorijā bija reģistrēti 1105, 2000. gadā – 1189, 1989. gadā – 1140, 1969. gadā – 1304 iedzīvotāji. 1935. gadā Vārmes pagastā bija 2289 iedzīvotāji.

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā deportēja 63 Vārmes pagasta iedzīvotājus, bet otrreizējās padomju okupācijas varas iestādes 1949. gadā deportēja 151 vārmenieku.

Izteikti monocentriska apdzīvojuma struktūra ir pagasta austrumu daļā (Vārmes ciems), bet rietumu daļa ir mazapdzīvota.

Vārmes pagastu dienvidaustrumu–ziemerļrietumu virzienā šķērso 1. šķiras autoceļš P108 (Ventspils–Kuldīga–Saldus), teritorijas organizācijā un attīstībā būtiska loma ir 2. šķiras autoceļiem V1278 (Ciecere–Ikaiši–Vārme) un V1297 (Kabile–Vārme). Pagasta autoceļu kopējais garums ir 69 km.

Pagasta teritorijā ir pieejams mobilo sakaru pārklājums un internets.

Vārmes pagastā viens no pamatnodarbošanās veidiem ir lauksaimniecība. Šeit savu darbu attīsta vairākas zemnieku saimniecības: “Bētas” (gaļas ražošana un piensaimniecība), “Ezergaļi” (graudkopība), “Skaistmales” (graudkopība), “Tempeļi” (graudkopība), “Garīši” (dārzeņkopība), “Vīķi” (piena lopkopība). Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatība – 4964 ha. Meži aizņem 8028 ha, tos pārrauga SIA “Vārmes mežniecība”, vairākas saimniecības specializējas mežsaimniecībā, mežizstrādē un kokapstrādē. Pagastā darbojas mednieku kolektīvs “Vārme”.

Uz Šķēdes upes no 1997. gada darbojas Spīķu mazā hidroelektrostacija, no 1999. gada – Šķēdes mazā hidroelektrostacija. Gar ceļu, kas ved uz Šķēdes pusi, tiek būvēta saules bateriju apakšstacija vairāku hektāru platībā. 

Vārmes pagastā atrodas privātās iestādes un uzņēmumi, veikali, viesu nams, frizētava, šūšanas darbnīca, degvielas uzpildes stacija, ģimenes ārsta prakse un aptieka.

Ir centralizēta komunālā infrastruktūra Vārmes ciemā un atkritumu apsaimniekošana visā pagasta teritorijā.

Vārmes ciemā darbojas Vārmes pamatskola un pirmsskolas grupas. Jau 1790. gadā Vārmē sāka darboties tā sauktā baznīcas skola. 1826. gadā skola tika pārcelta uz Ūsiņu mājām, 1836. gadā to pārdēvēja par Vārmes pagasta skolu; Ūsiņās tā atradās līdz 1858. gadam, bet pēc tam, līdz Pirmajam pasaules karam, skola atradās Sudmaļu (saukts arī Maišeļu) kroga ēkā. 1926. gadā skola tika pārcelta uz Vārmes muižas īpašnieka kungu māju. Otrā pasaules kara laikā mācības tika pārceltas uz piecām zemnieku saimniecībām, lai mācību process netiku pārtraukts. Pēc kara skola atjaunoja savu ierasto darbību. Vārmes pamatskola arī mūsdienās atrodas Vārmes muižas īpašnieka kungu mājas ēkā, tā ir modernizēta un labiekārtota, saglabājot arī vēsturiskās vērtības. Skolā izveidots muižas un skolas vēstures muzejs. Darbojas biedrība ”Mēs savai skolai”, tiek īstenoti vietēja un starptautiska mēroga izglītības jomas projekti. 

Kopš 2009. gada Vārmē darbojas sporta halle. Ikdienā tajā notiek Vārmes pamatskolas sporta stundas. Vakaros halle ir atvērta visiem interesentiem, kuri vēlas nodarboties ar basketbolu, volejbolu, vieglatlētiku un galda tenisu. Vārmē ir nodibināts florbola klubs ”Vārme”, kas kopš 2013. gada spēlē Latvijas florbola čempionāta 2. līgā. Vasaras mēnešos tiek izmantots sporta stadions (uzbūvēts 2002. gadā), kurā ir 300 m garš skrejceļš, tāllēkšanas un lodes grūšanas sektors, futbola, volejbola, pludmales volejbola un 3x3 basketbola laukumi. Jūlijā notiek ikgadējās Vārmes sporta spēles.

Kopš 2008. gada darbojas jauniešu iniciatīvas centrs ”Čiekurs”

Vārmē kopš 1924. gada darbojas un savus pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz bibliotēka (mūsdienās Kuldīgas Galvenās bibliotēkas struktūrvienība), kas rīko lasītāju klubiņa tikšanās reizes, veic novadpētniecības darbu un organizē izstādes.

Vārmē nav kultūras nama, tāpēc ziemas mēnešos pasākumi notiek Vārmes pamatskolas zālē un sporta hallē, bet vasarā dažādas aktivitātes notiek atpūtas parkā ”Aizupītes” (izveidots 2011. gadā), brīvdabas estrādē ”Liepu birzs” (uzcelta 1978. gadā, atjaunota pēc ugunsgrēka 2006. gadā) un Vārmes muižas parkā.

Pagastā darbojas amatierteātris “Es un Tu” (dibināts 2007. gadā), vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs “DimDari” (dibināts 2010. gadā), jauktais vokālais ansamblis “Atbalss” (dibināts 1998. gadā) un līnijdejotāju grupa “Romance” (dibināta 2006. gadā). Nevalstiskajā sektorā darbojas pagasta attīstības biedrība “Vārme” un biedrība “Vārmes klēts”, kuras mērķi saistīti ar kultūrvēsturiskā mantojuma (muižas ērbērģa) saglabāšanu, mākslas, kultūras un tūrisma attīstību pagastā.

Pagastā darbojas Vārmes evaņģēliski luteriskā draudze. No 1661. līdz 1663. gadam tika uzcelta baznīca, kura 1971. gadā tika ļaunprātīgi nodedzināta. 1995. gadā tika uzsākta jaunas baznīcas celtniecība. 2000. gada Ziemassvētkos notika pirmais dievkalpojums atjaunotajā ēkā. 2002. gada 29. septembrī Vārmes baznīca tika nosaukta par Vārmes Svētā Miķeļa baznīcu un tika iesvētīta. 

Mūsdienu Vārmes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dūres muiža (Gut Duhren) un Vārmes muiža (Gut Wormen). Agrārās reformas laikā muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās.

1935. gadā Kuldīgas apriņķa Vārmes pagasta platība bija 169 km², tajā dzīvoja 2289 iedzīvotāji un bija izveidotas 393 saimniecības. 1945. gadā pagastā tika izveidotas Vārmes un Imantas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas rajona Imantas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vārmes ciemu. 1966. gadā Imantas ciemu pārdēvēja par Vārmes ciemu. 1990. gadā ciemu pārveidoja par pagastu. 2009. gadā Vārmes pagasts kā administratīva teritorija tika iekļauts Kuldīgas novadā.

Pēc Otrā pasaules kara sākās kolektīvo saimniecību veidošana. 1948. gadā nodibināja Ļeņina vārdā nosaukto kolhozu, “Imantu” un “Vienību”. 1949. gadā nodibināja “Gaismu”, “Straumi” un Staļina vārdā nosaukto kolhozu. Kad kolektivizācija bija pabeigta, mazie kolhozi bija saimnieciski neizdevīgi, tāpēc tika uzsākta to apvienošana. Vispirms apvienoja “Gaismu”, “Straumi” un Staļina vārdā nosaukto kolhozu, pēc tam apvienoja “Vienību” ar Ļeņina vārdā nosaukto. 1961. gadā visi trīs Imantas ciema kolhozi apvienojās vienā kopsaimniecībā “Vārmi”, kuras platība pārsniedza 7,6 tūkstošus hektāru un nodarbojās ar piena lopkopību, cūkkopību, graudkopību, dārzkopību un šķirnes zirgu audzēšanu. 1992. gadā “Vārmi” tika pārveidoti par akciju sabiedrību, kuru likvidēja 1999. gadā. 

Zemes privatizācijas rezultātā 2000. gadā Vārmes pagastā bija izveidota 261 zemnieku un 101 piemājas saimniecība.

Vārmes muiža veidojusies 16. gs., tās īpašnieki bija baronu fon den Brinkenu (von den Brincken) dzimta. 19. gs. sākumā Karls fon den Brinkens (Carl von den Brincken) muižu iznomāja Hermanim fon der Osten-Sakenam (Hermann von der Osten-Sacken), kurš 1810. gadā muižu ieguva savā īpašumā. Osten-Sakeni saimniekoja līdz agrārajai reformai 20. gs. 20. gados. Kungu māja celta Johana fon der Osten-Sakena (Johann von der Osten-Sacken) saimniekošanas laikā 1830. gadā. Pēc vairākām pārbūvēm mūsdienās tā ir divstāvu garenbūve ar augstu cokolstāvu, divslīpju jumtu un vairākām piebūvēm. Ēkā kopš 1926. gada atrodas skola, ir saglabājušās firmas “Celms un Bēms” podiņu kamīnkrāsnis, kas gatavotas 19. gs. beigās, un  kāpnes ar virpotiem koka balustriem.

No muižas apbūves ansambļa saglabājusies klēts, kungu dzīvojamā māja un ērbērģis. Klēts, kas datēta ar 18. gs. otro pusi, ir iespaidīga apjoma mūra celtne, tā atrodas blakus kungu mājai. 2021. gadā klēts mūri tika iekonservēti. Kalpu māja jeb ērbērģis atrodas iepretim kungu mājai. Tā ir taisnstūra plānojuma akmens mūra ēka ar fasonveida lodziņiem, tās iekšienē atrodas sarkano ķieģeļu manteļskurstenis. Kopš 2023. gada šī ēka atrodas privātīpašumā. Ēku komplekss iekļaujas muižas ainavu parkā.

Kuldīgas–Saldus ceļa malā, gandrīz pretī Vārmes baznīcai, aug ozoli un liepas, to vidū atrodas piemiņas vieta – Piemiņas birzs – politiski represētajiem. Šī birzs izveidota 1942. gadā uz Sibīriju izsūtīto atcerei, iestādot liepu sievai, bet ozolu – vīram. Pēc Otrā pasaules kara piemiņas vietai nevarēja piekļūt, jo ceļš bija aizbērts. 1988. gadā šeit atklāja piemiņas zīmi, un ik gadu notiek atceres pasākumi.

Atpūtas parka ”Aizupītes ”centrālajā daļā uzstādīts dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis (rāda laiku tikai sadarbībā ar cilvēku). Saules pulkstenī izmantotie akmeņi īpaši meklēti Vārmes pagasta teritorijā.

Omiķu grava un ūdenskritums atrodas Šķēdes upes senlejas dienvidu nogāzē, un tās stāvās klinšu sienas veidojušās, atsedzoties devona Mūru svītas smilšakmeņiem un gliemeždolomītiem, kuri ieguluši tuvu zemes virsmai. Kopš 1977. gada Omiķu grava ir dabas aizsardzības objekts, bet 2000. gadā šeit izveidota atpūtas vieta.

Politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, 1., 2., 3., 4. Saeimas un okupācijas varas izveidotās Tautas saeimas deputāts, kā arī neatkarīgās Latvijas tautas labklājības ministrs Ansis Rudevics dzimis Raņķu pagasta Jaunzemos (mūsdienās atrodas Vārmes pagastā).