Reinholds fon Zengbušs bija Medikomehāniskā institūta Rīgā īpašnieks (1901–1939). Viens no pirmajiem rentgenologiem (radiologiem) Rīgā. 

R. fon Zengbušs piedzima 26.07.1869. Pārdaugavā, kur fon Zengbušu ģimene vasarā dzīvoja Zasulauka apkaimē (nams tagadējā Dārza ielā 3; saglabājies līdz mūsdienām blakus Rīgas Stradiņa universitātes jaunbūvēm). Kristīts Rīgas Sv. Pētera vācu draudzē. Vecāki – Oskars fon Zengbušs (Oskar von Sengbusch), Lielās ģildes tirgotājs, Zviedrijas un Norvēģijas vicekonsuls un sabiedriskais darbinieks, un Anna Elizabete, dzimusi Pīhlava (Anna Elisabeth Pychlau). R. fon Zengbušs bija trešais no astoņiem bērniem. Uzauga Vecrīgā, kur ģimenei piederēja māja Mazajā Grēcinieku ielā ar Brederlo galeriju – šīs gleznu kolekcijas mantinieki bija fon Zengbuši – apakšstāvā. Ēka nojaukta 1938. gadā. No 1899. gada oktobra R. fon Zengbušs dzīvoja jaunuzceltajā tēvoča Gustava (Carl Gustav von Sengbusch) namā Brīvības un Bruņinieku ielas stūrī (tagadējā adrese – Brīvības iela 73), kur ierīkoja mehanoterapijas iestādi.

R. fon Zengbuša vienīgais dēls bija lauksaimnieks Dr. rer. nat. Reinholds fon Zengbušs (Reinhold Oskar Kurt von Sengbusch), kurš vislielāko atzinību ieguva kā zemeņu selekcionārs. Viņš bija populārās zemeņu šķirnes Senga Sengana selekcionārs.

R. fon Zengbušs mācījās privātskolās un Rīgas pilsētas ģimnāzijā, vēlāk studēja medicīnu Tērbatā (1890–1895), kur 1895. gada maijā ieguva ārsta grādu. Papildināja zināšanas Obuhova slimnīcā (Обуховская больница) Pēterburgā (1895–1896), kas bija viena no pirmajām pilsētas slimnīcām Krievijā. Pēc tam R. fon Zengbušs devās uz Berlīni un Vīni (1896–1897). R. fon Zengbušs specializējās rentgenoloģijā Berlīnē un Hamburgā (1899), vēlāk regulāri apmeklēja rentgenoloģijas kursus un kongresus (Röntgenkongressen) Vācu Impērijā. No 1890. gada bija studentu korporācijas “Fraternitas Rigensis” filistrs.

R. fon Zengbušs bija ārsts Rīgā no 1897. līdz 1939. gadam. Darba gaitas uzsāka Augusta fon Hākena Sarkanā Krusta bērnu ambulancē (Dr. Aug. v. Hakensche Kinder-Ambulanz) Skolas ielā (faktiskā adrese – Ģertrūdes iela 5), kur ķirurģisko nodaļu vadīja Pauls Klemms (Paul Karl Otto Klemm). Tieši šeit R. fon Zengbušs specializējās ortopēdijā, jo šajā ambulancē sniedza neatliekamo palīdzību bērniem traumu gadījumos. Tolaik bērni visvairāk izmežģīja plecu locītavas. To ārstēšanā R. fon Zengbušs sasniedza labus rezultātus, pielietojot masāžu. 1900. gadā Berlīnē R. fon Zengbušs iepazinās ar profesoru Dr. med. Gustavu Šicu (Gustav Schütz), kurš izmantoja Candera mehanoterapijas metodes ārstēšanā. Tas ieinteresēja R. fon Zengbušu, un jau pēc gada – 1901. gada rudenī – tika atvērts Candera institūts Rīgā. Pirmā paciente (vēl pirms institūta oficiālās atklāšanas) bija R. fon Zengbuša māsīca no Sāmsalas. Viņa, būdama pusmūžā, bija salauzusi roku.

1913. gadā R. fon Zengbušs kā jaunākais ordinators sāka strādāt jaunatvērtajā Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcā (sākotnējais nosaukums – Chirurgisches Krankenhaus, Ambulanz des Rigaschen Asyls der barmherzigen Schwestern des Roten Kreuzes, latviski – Sarkanā Krusta biedrības ķirurģiskā slimnīca un ambulance). Slimnīca Pirmā pasaules kara laikā evakuējās uz Pēterburgu. Pēc kara lielais ievainoto un amputēto ekstremitāšu skaits mudināja R. fon Zengbušu Rīgā ierīkot protēžu darbnīcu un nodarboties ar mākslīgo ekstremitāšu izgatavošanu.

Pirms izceļošanas 1939. gadā R. fon Zengbušs rakstiski lūdza Rīgas pilsētas mākslas muzejam izdot Frīdriha Brederlo (Friedrich Wilhelm Brederlo) kolekciju, ko mantoja R. fon Zengbuša vectēvs, F. Brederlo znots Vilhelms fon Zengbušs (Wilhelm von Sengbusch). Pilsētas valde 04.12.1939. noraidīja viņa lūgumu. Pavisam F. Brederlo kolekcijā ir 201 glezna, kas no 19. gs. glabājās fon Zengbušu mājā Rīgā (divas reizes nedēļā kolekciju varēja apskatīt ikviens). Šie darbi mūsdienās atrodas mākslas muzeja “Rīgas birža” krājumā. 

No 1904. gada R. fon Zengbušs bija Rīgas Literāri praktiskās pilsoņu savienības (Die Literärisch-praktische Bürgerverbindung) biedrs. 

Iepazīstoties ar rehabilitācijas iespējām Vācijā un tolaik populārajiem Candera aparātiem, kurus izgudroja zviedru ārsts Gustavs Canders (Jonas Gustav Vilhelm Zander), 1901. gadā fon Zengbušu sētas mājā (tagad – Bruņinieku iela 8b) pēc telpu pielāgošanas ierīkoja pirmo Candera institūtu Rīgā. Candera institūtā ārstēja ar mehanoterapiju, izmantojot dažādas mehāniskas vai manuālas palīgierīces, kas saglabājušās līdz mūsdienām un apskatāmas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā Rīgā, kā arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

19.–20. gs. mijā R. fon Zengbušs ierīkoja un vadīja Rīgas pilsētas (1.) slimnīcā privātu rentgenkabinetu, kas bija modernāks par slimnīcā esošo, kā arī Candera (mehanoterapijas) institūtu, kur praktizēja ārstniecisko vingrošanu, masāžu un siltumterapiju. Iegādājoties atbilstošu papildu aprīkojumu par personīgajiem līdzekļiem, R. fon Zengbušam 20. gs. sākumā bija iespēja uzņemt sirds un plaušu attēlus divu metru attālumā, t. i., bez palielinājuma, aizturot elpu aptuveni 2–3 sekundes. Kad sākās Pirmais pasaules karš, R. fon Zengbušs pārdeva savu rentgenaparātu Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcai, kurā tolaik strādāja.

R. fon Zengbušs savus novatoriskos atklājumus rentgenoloģijā un mehanoterapijā vairākkārt demonstrēja Rīgas praktizējošo ārstu biedrības sēdēs (1902, 1904). Candera institūta ierīces var uzskatīt par mūsdienu trenažieru priekštečiem.

Kopš 2006. gada reizi divos gados talantīgākajiem Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem tiek piešķirta “Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmija”, lai atbalstītu Latvijas jaunos māksliniekus.