Rietumāfrikas zvīņnešu raibērcēm (Macalister, 1872) [= Adenopleura compressum (Macalister, 1872); Amblyomma cuneatum (Neumann, 1899)] ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Rietumāfrikas zvīņnešu raibērcēm raksturīgs plati ovāls, 6–8 mm garš sarkanbrūns ķermenis. Tēviņi ir mazāki par mātītēm. Skutums (vairodziņš, kas sedz muguras priekšējo daļu) tēviņiem ir tumšs un pārklāj visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas sedz tikai ķermeņa mugurpuses priekšējo trešdaļu. Ķermeņa virsmai raksturīgs izteikts punktējums. Nepaēdušām Rietumāfrikas zvīņnešu raibērcēm labi redzami 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) un kājas ir garas un slaidas. Kājām nav izteikta šķērssvītrojuma. Rietumāfrikas zvīņnešu raibērces parasti piestiprinās zem zvīņnešu zvīņām uz muguras, pakauša un pleciem. Reizēm nimfas vai kāpuri atrodas arī zem acu plakstiņiem vai vēdera zvīņām. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Rietumāfrikas zvīņnešu raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Rietumāfrikas zvīņnešu raibērcēm raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls, un tām ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Pārošanās vienmēr notiek uz saimniekorganisma. Mātītes, kas piesūkušās asinis, nokrīt no saimniekorganisma un meklē paslēptuves, kur sagremot asinis. Pēc 4–15 dienām mātītes dēj olas; tas ilgst 15–35 dienas. Mātītes pēc olu dēšanas uzreiz neiet bojā. Olas ir nedaudz ovālas un brūnas. Pie +28 °C un 80 % gaisa relatīvā mitruma seškājaini kāpuri izšķiļas pēc aptuveni 32 dienām. Kāpuri vairākas dienas uzturas grupā pie olu apvalku atliekām. Pēc tam tie uzmeklē saimniekorganismu un barojas ar asinīm aptuveni deviņas dienas. Tad seko novilkšanās (veco ķermeņa apvalku nomainīšana) 10–15 dienas. Nimfas barojas uz saimniekorganisma aptuveni 12 dienas un pēc viena mēneša novelkas. Pieaugušās Rietumāfrikas zvīņnešu raibērces barojas 4–14 dienas. Tēviņi barojas neregulāri, nedaudz un paliek uz saimniekorganisma ilgāk, lai pārotos ar vairākām mātītēm.

Rietumāfrikas zvīņnešu raibērču attīstībai svarīgs ir mikroklimats. Īpaši bīstamas ir straujas gaisa mitruma svārstības. Kāpuri nepanes sausumu. Nimfas un mātītes ir izturīgākas pret zemu gaisa mitrumu. 

Rietumāfrikas zvīņnešu raibērces ir sastopamas no Senegālas, Libērijas un Gambijas Āfrikas rietumos līdz Kenijas rietumu daļai, Namībijas dienvidiem, Botsvānai, Dienvidāfrikas Republikai un Mozambikai. Tās uzturas galvenokārt mežos, kur dzīvo zvīņneši.

Latvijā Amblyomma compressum raibērces nav sastopamas. 

Visas Rietumāfrikas zvīņnešu raibērču attīstības stadijas parazitē uz Āfrikas zvīņnešiem (pangolīniem) Manis temminckii, Manis tetradactyla, Manis tricuspis (Pholidota, Manidae), kas ir šīs sugas galvenie saimniekorganismi. Amblyomma compressum atrastas arī uz dzeloņcūkām (Hystricidae) un niedru žurkām (Thryonomyidae, Rodentia). Tikai pieaugušās Rietumāfrikas zvīņnešu raibērces reizēm atrastas uz dobradžiem (Bovidae) un cūkām (Suidae), kā arī dažiem citiem pārnadžiem (Artiodactyla), uz turakoveidīgajiem putniem (Musophagiformes, Musophagidae), uz varāniem (Squamata, Varanidae). Nepieaugušā attīstības stadijā raibērces atrastas uz damaniem (Hyracoidea, Procaviidae), uz degunragputniem (Bucerotiformes, Bucorvidae) un pērļvistām (Galliformes, Numididae). Rietumāfrikas zvīņnešu raibērces nav atrastas uz cilvēkiem. Amblyomma compressum raibērcēs ir atrastas riketsijas Rickettsia africae, kas izraisa Āfrikas ērču koduma drudzi.