Amblyomma dubitatum (Neumann, 1899) [= Amblyomma cooperi (Nuttall, Warburton, 1908)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 4–7 mm garas. To ķermenis ir plati ovāls, blāvā, pelēcīgi brūnā krāsā ar rievojumu uz ķermeņa mugurējās daļas. Skutums (muguras vairogs) ir ar ornamentējumu, brūniem laukumiem un svītrām uz balta vai bāli dzeltena fona un izteiktu punktējumu. Dažādiem sugas īpatņiem šis krāsojums ir atšķirīgs. Amblyomma dubitatum mātītēm skutums ir trīsstūrveida un sedz tikai ķermeņa priekšējo trešdaļu. Tēviņi ir mazāki par mātītēm. Tēviņu ķermeņa mugurpusi pilnībā sedz skutums. Blāvo kapibaru raibērcēm ir 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām) ar izteiktu, retu punktējumu. Peritrēmas (vairodziņš vai plāksnīte, kas apņem stigmas atveri uz ķermeņa virsmas) ir lielas un ovālas. Blāvo kapibaru raibērču gnatosomas pamatne ir taisnstūrveida. Acis tām ir blāvas, vidēji lielas, plakanas un atrodas uz skutuma sānu malām. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) un kājas ir garas un druknas. Uz I kāju pāra gūžām ir divi dzelkņi. Uz II–IV kāju pāra gūžām ir viens neliels dzelknis. Pedipalpu un kāju mugurpuse ir ar baltu marmorējumu. Šo raibērču dzimumorgāni atrodas ķermeņa vēderpusē II kāju pāra līmenī. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma dubitatum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Amblyomma dubitatum raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Šīs raibērces var būt aktīvas visa gada garumā un pilnu attīstības ciklu iziet viena gada laikā. Vislielākais blāvo kapibaru raibērču kāpuru blīvums novērots no maija līdz jūlijam, vislielākais nimfu blīvums ir no jūlija līdz oktobrim. Vislielākais mātīšu blīvums ir no novembra līdz martam. Novērojumi atklāja, ka olu dēšana un attīstība un raibērču novilkšanās (vecā ķermeņa apvalka nomaiņa) notiek visa gada laikā, vienīgi ziemas mēnešos zemās gaisa temperatūras ietekmē šie procesi notiek lēnāk. 

Blāvās kapibaru raibērces ir sastopamas Urugvajā, Brazīlijā, Argentīnā.

Latvijā Amblyomma dubitatum raibērces nav sastopamas. 

Blāvo kapibaru raibērču galvenais saimniekorganisms ir kapibaras Hydrochoerus hydrochaeris (Rodentia, Hydrochaeridae). Šis raibērces parazitē arī uz tapīriem Tapirus terrestris (Perissodactyla, Tapiridae). Blāvo kapibaru raibērču nepieaugušās attīstības stadijas bieži sastopamas uz sīkajiem grauzējiem (Rodentia, Caviidae, Cricetidae) un oposumiem (Didelphimorpha, Didelphidae). Blāvās kapibaru raibērces atrastas arī uz mājdzīvniekiem, zirgiem, nandu (Rheiformes, Rheidae) un zvirbuļveidīgajiem putniem (Passeriformes, Furnariidae, Passerellidae, Turdidae). Visas Amblyomma dubitatum raibērču attīstības stadijas atrastas uz cilvēkiem.

Blāvo kapibaru raibērču loma slimību izraisītāju pārnēsāšanā nav noskaidrota. Brazīlijā šajās raibērcēs atrastas Rickettsia parkeri (Rickettsiales). Tās izraisa plankumaino drudzi cilvēkiem. Galvenās pazīmes ir drudzis, galvas un muskuļu sāpes un nieze raibērces koduma vietā.