Mēmā kino supervaronis 1920. gadā D. Fērbenkss jau bija piedalījies 29 filmās, no kurām 28 bija pilnmetrāžas filmas, un teju visās skatītājus sajūsmināja ar savām atlētiskajām spējām un harismu, kā arī komiķa talantu. Tad D. Fērbenkss pievērsās piedzīvojumu filmu apakšžanram – “zobena un apmetņa” (swashbuckler films) piedzīvojumu kostīmfilmām, kas līdz pat mūsdienām tiek veidotas, izmantojot mēmā kino ieviestos standartus, un radīja Holivudas mēmo piedzīvojumu filmu supervaroni: atjautīgs, pašapzinīgs, patīkams, dzīvespriecīgs, asprātīgs, tumsnējs atlēts, kurš pats izpildīja visus trikus un žilbināja ar smaidu, arī cīnoties ar zobenu rokā, lecot zirga mugurā un skrejot pa jumtiem.
Par superzvaigzni D. Fērbenksu padarīja romantiskais vesterns “Zorro zīme” (The Mark of Zorro, 1920, rež. Freds Niblo, Fred Niblo), kura tapšanā viņam kā producentam piederēja galavārds. Pēc Zorro līdzības D. Fērbenkss veidoja savus nākamos varoņus un 1925. gadā piedalījās filmas turpinājumā “Dons K, Zorro dēls” (Don Q, Son of Zorro, rež. Donalds Krisps, Donald Crisp). “Zorro zīme” bija tapusi pēc Džonstona Makalija (Johnston McCulley) bestsellera, ko par scenāriju pārrakstīja D. Fērbenkss un Jūdžins Millers (Eugene Miller); tā atkārtotas kino versijas tapa 1940. gadā (titullomā Tairons Pauers, Tyrone Power) un 1974. gadā (titullomā Frenks Langella, Frank Langella). Tā ir tikai maza daļa no Zorro franšīzes, ko oriģināldarba autors izvērsa 57 īsstāstos un piecos stāstos ar turpinājumiem, bet ASV vien tapušas desmit pilnmetrāžas filmas par šī noslēpumainā varoņa piedzīvojumiem, kuram ir daudz līdzību ar Robinu Hudu. “Zorro maska” ir D. Fērbenksa slavenāko un bieži citēto filmu vidū. 2015. gadā to kā kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīgu filmu savā sarakstā iekļāva Kongresa bibliotēkas (Library of Congress) Nacionālais Kino reģistrs (National Film Registry). Šis varonis ir viens no Betmena un citu supervaroņu prototipiem.
1921. gadā kinoteātros nonāca pēc Aleksandra Dimā tēva (Alexandre Dumas père) romāna motīviem veidotā vērienīgā piedzīvojumu filma “Trīs musketieri” (The Three Musketeers, rež. F. Niblo), kurā D. Fērbenkss atveidoja drošsirdīgo D’Artanjanu, kura varoņa ūsas paturēja kā sava stila elementu. Filma nostiprināja D. Fērbenksa pozīcijas Holivudā – tā bija kases hits un tiek uzskatīta par vienu no labākajām šā romāna ekranizācijām; īpašu uzmanību tās veidotāji pievērsa autentiskumam un detaļām.
“Robins Huds” (Robin Hood, arī Douglas Fairbanks in Robin Hood, 1922, rež. Alans Dvans, Allan Dwan) kļuva par pirmo filmu, kuras pirmizrāde notika Sida Graumena Ēģiptiešu teātrī (Grauman’s Egyptian Theatre) ar daudzu Holivudas slavenību klātbūtni, tādējādi aizsākot tradīciju ar vērienu nosvinēt filmu nonākšanu repertuārā. Leģendārā angļu viduslaiku varoņa Robina Huda piedzīvojumus atklāja viena no dārgākajām mēmā kino lentēm, kuras filmēšanai uzbūvēja gan iespaidīgu pili, gan 12. gs. ciemu, bet masu skatos piedalījās pat 1200 statistu, tostarp Los Angeles Angels beisbolisti. Šī filma ir D. Fērbenksa (viņš bija scenārists un producents) karjeras vērienīgākais darbs, kas atstājis būtisku ietekmi uz Robina Huda romantizēšanu uz lielā ekrāna. Filma saņēma labas atsauksmes un bija kases hits. Kad 1938. gadā Maikls Kērtiss (Michael Curtiz) nofilmēja “Robina Huda piedzīvojumus” (The Adventures of Robin Hood), tajā galveno lomu atveidoja Erols Flinns (Errol Flynn), bet savukārt D. Fērbenkss jaunākais (Douglas Fairbanks Jr.) no piedāvājuma iejusties vienā no tēva slavenākajām lomām atteicās.
Ne mazāk iespaidīga bija piedzīvojumu filma “Bagdādes zaglis” (The Thief of Bagdad, 1924, rež. Rauls Volšs, Raoul Walsh), kuras vidi uzbūra viens no ietekmīgākajiem Holivudas kino māksliniekiem Viljams Kamerons Menzīss (William Cameron Menzies), radot vērienīgas dekorācijas un laikmetam fantastiskus specefektus: lidojošs paklājs, kristāla bumba, burvju ābols un apmetnis, kas valkātāju padara neredzamu, un zemūdens valstība. Ielas zagļa Ahmeda (D. Fērbenkss bija arī producents un scenārija līdzautors) piedzīvojumu pamatā ir “Tūkstoš un vienas nakts pasakas”, un to ekranizācija pieprasīja milzīgu budžetu un filmas garumu (155 minūtes), kas “Bagdādes zagli” padarīja par vienu no dārgākajām mēmā kino filmām. Lai gan kino iznomas rādītāji sagādāja vilšanos, tas neietekmēja filmas vietu kino vēsturē. “Bagdādes zagli” uzskata par vienu no labākajām D. Fērbenksa filmām, 1996. gadā to iekļāva Nacionālajā Kino reģistrā, tās atkārtotas versijas tapušas gan ASV, gan Itālijā un Indijā, bet mongoļu verdzenes un nodevējas lomu nospēlējušo Annu Meju Vongu (Anna May Wong) uzskata par pirmo ķīniešu izcelsmes zvaigzni Holivudā.
“Melnais pirāts” (The Black Pirate, 1926, rež. Alberts Pārkers, Albert Parker) bija vien trešā pilnmetrāžas filma, kas tika uzņemta uz Technicolor divkrāsu kinolentes; tajā galveno sieviešu lomu atveido Billija Dova (Billie Dove). D. Fērbenksa aristokrātiskais varonis, apglabājis tēvu, zvēr atriebties slepkavām-pirātiem, un, viņaprāt, vienīgais veids, kā to izdarīt, ir pašam kļūt par pirātu. “Melnajā pirātā” redzams viens no slavenākajiem D. Fērbenksa trikiem – viņš, slīdēdams lejup, visā garumā sagriež buru. Savulaik kinokritiķu nesaprasto filmu 1993. gadā iekļāva Nacionālajā Kino reģistrā.
1927. gadā D. Fērbenkss nofilmējās piedzīvojumu filmā “Gaučo” (The Gaucho, arī Douglas Fairbanks as The Gaucho, rež. F. Ričards Džounss, F. Richard Jones), kurā piedalās arī Lupe Velesa (Lupe Vélez), bet Mērija Pikforde (Mary Pickford) bija iejutusies jaunavas Marijas tēlā. Atsaucoties uz D. Fērbenksa varoni, Dienvidkalifornijas Universitātes (University of Southern California) sporta komandu sportisti sevi dēvē par “gaučo”, savukārt viņa dibinātā kinoskola, kas bija pirmā tāda veida izglītības iestāde ASV, pārtapa par Dienvidkalifornijas Universitātes Kino departamentu (Department of Film), un tās teritorijā atrodas aktierim veltīta bronzas statuja.
D. Fērbenkss bija no tiem aktieriem, kuri nebija sajūsmā par skaņas kino parādīšanos, turklāt nozīmīgo pārmaiņu laiks sakrita ar viņa veselības pasliktināšanos. Vēl 1929. gadā kinoteātros nonāca “Trīs musketieru” turpinājums “Dzelzs maska” (The Iron Mask, rež. A. Dvans; 12. un pēdējā filma, kurā A. Dvans režisēja filmu ar D. Fērbenksa piedalīšanos), kurā D. Fērbenkss tikai daļēji izmanto skaņas kino priekšrocības – aktieris divās epizodēs vēršas pie skatītājiem, un muzikālajā noformējumā dzirdami skaņas efekti. Vien otrā filma, kurā D. Fērbenksa varonis uz ekrāna mirst, pielika punktu aktiera dalībai krāšņās piedzīvojumu filmās, kas viņa vārdu ierakstīja kino vēsturē.
