Amblyomma geoemydae (Cantor, 1847) [= Amblyomma caelaturum (Cooper, Robinson, 1908); Amblyomma malayanum (Neumann, 1908)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 5–7 mm garas un plati ovālas (0,49–5,9 mm platas). Skutums (muguras vairogs) ar nelielu ornamentējumu un dziļu, blīvu punktējumu. Mātītēm ķermeņa mugurpuses vidusdaļā aiz skutuma atrodas divi raksturīgi pauguriņi. Ķermeņa mugurpuse tumši brūna vai tumši metāliski zila, nedaudz graudaina un ar īsiem, drukniem matiņiem. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi. Mātītēm skutums ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Acis ir nedaudz izliektas, plakanas un atrodas uz skutuma sānu malām. Ķermeņa vēderpusi klāj gari, drukni, dzeltenīgi matiņi. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir vidēji garas. Kājas ir garas, gaiši brūnas un bez gaišākām šķērsjoslām. Amblyomma geoemydae raibērcēm ir 11 plati, labi izteikti festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma geoemydae raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē. 

Amblyomma geoemydae raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago.

Laboratorijas apstākļos pētīts šo raibērču dzīves cikls. Mātītes dēja olas 21 dienu. No olām izšķīlās kāpuri pēc 20–32 dienām un barojās 8–20 dienas. Kāpuri, kas pieēdās asinis, miera periodā atradās 3–5 dienas un tad novilkās (nomainīja veco ķermeņa apvalku). Nimfas parādījās pēc 10–14 dienām. Tās barojās 12–28 dienas un pēc tam 5–10 dienas atradās miera periodā. Nimfas novilkās, un pieaugušās raibērces parādījās pēc 25–30 dienām. Imago barojās 18–48 dienas. Kopumā Amblyomma geoemydae raibērces pilnu dzīves ciklu izgāja 185–271 dienā. 

Amblyomma geoemydae raibērces pirmoreiz aprakstītas no Sumatras (Indonēzijā), kur tās atrastas uz bruņurupučiem Geoemyda spinosa (Testudines, Geoemydidae). Tās ir plaši izplatītas Āzijas dienvidu daļā no Indijas dienvidiem līdz Filipīnām, Vjetnamai, Mjanmai, Japānai, Ķīnai, Taivānai. Vasaras laikā nepieaugušās Amblyomma geoemydae raibērču stadijas lielā skaitā uzturas augsnē un uz veģetācijas.

Latvijā Amblyomma geoemydae raibērces nav sastopamas. 

Amblyomma geoemydae raibērču galvenie saimniekorganismi ir bruņurupuči (Testudines): Indotestudo elongata, Testudo emys (Testudinidae), Mauremys mutica kami, Geoemyda spengleri japonica, Cuora flavomarginata, Pyxidea mouhotii, Heosemys depressa (Geoemydae) un citas sugas. Amblyomma geoemydae raibērces piestiprinās pie bruņurupuču kājām, kakla, galvas un ķermeņa. Šīs raibērces atrastas arī uz citiem rāpuļiem, putniem un zīdītājiem. Nepieaugušās attīstības stadijas, neatrodot piemērotus saimniekorganismus, barojas uz plēsējiem Carnivora, zvirbuļveidīgajiem Passeriformes, zaķveidīgajiem Lagomorpha un pārnadžiem Artiodactyla.

Amblyomma geoemydae raibērcēs atrastas Ehrlichia, Francisella un Borrelia lonestari, kas izraisa Laimas slimību un drudzi cilvēkiem un dzīvniekiem.