Viens no izcilākajiem Baltijas medicīnas vēsturniekiem, vairāku biogrāfisko vārdnīcu autors.

I. Brensons nācis no senas Kurzemes ebreju dzimtas. Dzimis Jelgavā sīktirgotāja Izidora Brensona un viņa sievas Izabellas, dzimušas Kreceres, ģimenē. I. Brensons 1883. gadā Jelgavā apprecējās ar Klāru Hercenbergu, viņiem bija četri bērni. Pēcnācēji gāja bojā holokaustā (izņemot vienu dēlu, kurš tobrīd dzīvoja Parīzē).

No 1868. līdz 1875. gadam I. Brensons mācījās Jelgavas klasiskajā (vīriešu) ģimnāzijā, Tērbatas Universitātē (tagad Tartu Universitāte, Tartu Ülikool) studēja medicīnu no 1875. līdz 1881. gadam, kur 12.05.1881. ieguva ārsta grādu. Strādājot Subatē (Lietuvas pierobežā), savāca materiālus doktora disertācijai “Par lietuviešu antropoloģiju” (Zur Anthropologie der Litauer, 1883), ko aizstāvēja 31.01.1883. Tērbatas Universitātē. 

I. Brensons bija ārsts Subatē no 01.09.1881. līdz 1884. gadam. Subatē I. Brensons atvēra nelielu privātu dziednīcu ar piecām guļvietām. Pēc tam I. Brensons papildināja zināšanas Berlīnē (1884–1885) pie pasaules slavenībām Rūdolfa Virhova (Rudolf Ludwig Carl Virchow) un Ernsta fon Bergmana (Ernst von Bergmann), kā arī Leipcigā (1886) un Vīnē (1889, 1901).

No 1885. līdz 1907. gadam I. Brensons strādāja dzimtajā Jelgavā, kur 1887. gadā ierīkoja pirmo ortopēdijas un ārstnieciskās vingrošanas iestādi Kurzemē. No 25.09.1900. I. Brensons bija Jelgavas Dorotejas meiteņu skolas ārsts. Vasaras mēnešos (1885–1898) viņš strādāja Dubultos un Mellužos. 1906. gadā I. Brensons atvēra ortopēdijas iestādi Dzintaros (tolaik Edinburgā, Rīgas Jūrmalā). No 1907. gada līdz mūža galam strādāja Rīgā, vadot savu ortopēdijas iestādi un masieru skolu (Dzirnavu ielā 64; ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies). Bija ortopēdijas konsultants Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcā (1914–1915). Pēc Pirmā pasaules kara strādāja Rīgas Kara slimnīcā (1919–1921). No 1907. gada līdzdarbojās Rīgas Praktizējošo ārstu biedrībā (Gesellschaft Praktischer Aerzte zu Riga), būdams tās ilggadējs arhivārs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrības (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst) loceklis.

I. Brensons veica nozīmīgus pētījumus par Baltijas medicīnas vēsturi. Viņš publicēja klīnisko gadījumu aprakstus Berlīnes un Pēterburgas medicīniskajos žurnālos. I. Brensona pēdējā publiskā uzstāšanās bija 2. Latvijas ārstu kongresā 07.09.1928. ar runu vācu valodā “Skices no senās Kurzemes medicīnas dzīves” (Skizzen aus dem Medizinalleben Alt-Kurlands).

I. Brensons ir trīs biogrāfisko vārdnīcu (leksikonu) autors par Baltijas ārstiem (tā laika izpratnē – triju Baltijas guberņu ārstiem): viena par Kurzemi “Kurzemes ārsti no 1825. līdz 1900. gadam” (Die Aerzte Kurlands von 1825–1900: Ein biographisches Lexicon, 1902), kuras otrs, papildināts izdevums “Kurzemes ārsti no hercogistes laikiem līdz mūsdienām” (Die Aerzte Kurlands vom Beginn der herzoglichen Zeit bis zur Gegenwart) iznāca pēc I. Brensona nāves Rīgā 1929. gadā, par Vidzemi “Vidzemes ārsti no senākiem laikiem līdz mūsdienām” (Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart), kas iznāca Jelgavā 1905. gadā, un par Igauniju “Igaunijas ārsti no vēsturiskā laika sākuma līdz mūsdienām” (Die Aerzte Estlands vom Beginn der historischen Zeit bis zur Gegenwart), kas iznāca Rīgā 1922. gadā. Mūža nogalē I. Brensons sarakstīja memuārus, kas daļēji publicēti krievu valodā (Исидор Бренсон. Очерки моей жизни) interneta almanahā “Ebreju senatne” (Еврейская старина) 2016. gadā, kā arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja tīmekļa vietnē (saīsināti tulkoti latviešu valodā).

I. Brensona mūža veikums ir trīs apjomīgas monogrāfijas vācu valodā par Kurzemes (1902, 1929), Vidzemes (1905) un Igaunijas (1922) ārstiem un medicīnas norises gaitu šajās guberņās. Monogrāfijās apkopotas 4500 ārstu biogrāfijas ar literatūras sarakstiem un avotu norādēm no 18. gs. līdz autora dzīves laikam, raksturots medicīniskās palīdzības stāvoklis laikmetu maiņā, sniegti hronoloģiski un statistiski dati par hospitāļiem, slimnīcām, aptiekām, ārstu biedrībām, epidēmijām, medicīnas administratīvo sistēmu un tamlīdzīgi.

I. Brensons nomira 74 gadu vecumā no zarnu vēža Rīgā, apbedīts Jaunajos ebreju kapos. Divmetrīgais melna marmora kapa piemineklis ar tekstu vācu valodā vienā un ivritā otrā pusē pazudis ap 1981. gadu; kapavieta nav saglabājusies. 

Jelgavas goda pilsonis (25.11.1892.), Jelgavas ģimnāzijas goda biedrs (20.09.1925.).